Uguns rituāls
Saimei sanākot kopā, pirmā jāiededz uguns. Uguns simbolizē mūsu iekšējo sauli un tā teikt “palīdz sauli noturēt”. Svarīgi iedegt pirmuguni, vislabāk to darīt ar kramiņu un sausām pakulām. Kad uguns aizdegusies, tai dod ziedojumus.
- Maizes gabaliņu, lai nes pārticību.
- Sarkanu dzīpariņu, lai nes veselību.
- Pērnos Jāņu vainagus, lai visas nelaimes nes prom.
Iededzot uguni, mēs atvadamies no visa, kas bijis, visām sliktajām domām ļaujam iet prom, rodot vietu, lai gaišais var mūsos ienākt.
Skaistums un veselība
Vēl pirms saules lēkta jāmazgā seja tekošā ūdenī. Svarīgi, lai upe tek uz austrumiem, uz sauli. Jāmazgā acis, mute, ausis un rokas: “Labu redzēt, labu teikt, labu dzirdēt, labus darbus darīt!”
Kad mute nomazgāta, jāēd 13 dzērvenes, lai sārti vaigi būtu un jādzer dzērveņu sula, lai visu gadu veselība!
Saimē viens otru per ar pūpoliem saucot “Virbo! Virbo! Virbo! Slimība ārā, veselība iekšā! Apaļš kā pūpols un vesels kā rutks!”
Sargājoši rituāli
Saules lēktā kāpjam augstākajā kalnā, putnu kalnā. Ar putniem simbolizējot dvēseles - dvēseļu kalnā. Ar dziesmu saucam dvēseļu putnus, labos garus, lai tie nāk ar savu padomiņu no jūras ārā. Savukārt, lai tiktu vaļā no tumsas putniem, jātaisa koka šautras. Šautras pušķo un iegreb zīmēs visu, no kā jāatvadās - sliktās domas, sliktos darbus. Var ierakstīt arī savas vēlmes un lūgumus nākotnei. No augstā kalna met šautras lejā, cik tālu vien var un sauc “Tiš mežā no mājām ārā!”. Svarīgi tās mest tieši uz rietumiem, uz vāķu pusi, lai viss sliktais iet atpakaļ tur, no kurienes nācis.
Lai pasargātu sevi no visa sliktā - sliktām domām, sliktiem vārdiem, sliktiem darbiem, jāaizsien raganām rīklītes. Jāņem trīs zari, trīs augošas rīkstes, un jāsasien ar sarkanu dzīparu. Jāsien deviņi mezgli! Katru mezglu sienot jāsaka: “Raganai rīklīti aizzabināšu!” Sarkanie dzīpari, vējā plīvojot, ir signālbākugunis mazajiem putniem - mūsu senču gariem.
Šūpošanās
Lielās dienas rīta noslēgumā, saime vienojas lustīgākajā notikumā - šūpoļu kāršanā, pušķošanā un šūpošanās priekā. Protams, neizpaliek arī olu kaujas un sātīgs svētku mielasts! Mielastā ceļ visu, kas apaļs, simbolizējot auglību, dzīvību un cildinot sauli. Tie var būt gan dažādi rauši, pīrāgi, gan, protams, olas, kas ir galvenais dzīvības un auglības simbols. Gatavot svarīgi ar labām domām, labiem vārdiem, mīļām rokām.
Šūpoles kar puiši. Svarīgi kārt tieši Lielās dienas rītā, tad trīs dienas šūpoties un pēc tam šūpoles ņemt nost. Ja šūpoles atstās - tajās raganas šūposies! Kad šūpoles zarā iekārtas, meitas tās pušķo ar jostām, prievītēm, ziediem un pūpoliem.
Vēl pirms šūpošanās, lai pārbaudītu puišu veiklību, pār zaru jāmet ola un pašam jānoķer. Ja olu noķer - būs veiksmīga vasara! Pirmā šūpojas saimniece, tad svin un šūpojas visa saime! Kāpēc šūpojas? Lai iešūpinātu dzīvību, pamodinātu, iekustinātu! Un, protams, lai nākošajā gadā visi knišļi, odi un kukaiņi turas tālu prom.
Nākat, putnu dzinējiņi
Nākat, putnu dzinējiņi, Šūvo! Šūvo!
Pa sētmaļu sētmaļiemi, Šūvo! Šuvo!
Nākat, putnu dzinējiņi, Šūvo! Šuvo!
Pa krūmiņu krūmiņieme, šūvo! Šuvo!
Aizjemate sīkus putnus, Šuvo!, Šuvo!
Pa zariņu zariņieme, Šuvo! Šuvo!
Sīki putni Kurzemēi, Līgo! Līgo!
Vilki lāči Vāczemēi, Šuvo! Šuvo!
Mēs putniņus nodzinuši, Līgo!, Līgo!
Vilki, lāī Vācemēi, Šuvo, Šuvo!
Uguns aizdegšana
Ugunspuisi, Ugunspuisi
Kurin’ gaišu uguntiņu.
Es tev došu linu kreklu
Kaņepāju piedurknēmi.
Zaļa zuša grožus viju,
Melnas kuškas pātadziņu.
Ūdens zirgi, putu sedli,
Akmens vīri jājējiņi.
Cirtu, cirtu akmentiņu,
No ūdeņa guni kūru.
Nepazinu cirtumiņa,
Ne uguns kūrumiņa.
Es redzēju Vella māti
Ozolāi koklēdamu.
Pieci pirksti, pieci nagi,
Pieci guns dzirkstelītes.
Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdziņu
Visam varu cauri tikti.
Spīguļo saulīt.
Spīguļo saulīt, spīguļo , spīguļo 9x
Met melnu jūrā, velc baltu mugurā,
Lai velējas jūras meitas ar sudraba vālītēm.
Trīs rītiņi saule lēca
Trīs rītiņi saule lēca
Sarkanāji kociņā
Jauni puiši veci tapa
To kociņu meklēdam.
Es atradu to kociņu
Svētu rītu lapojam
Vara saknes zelta zari
Sidrabiņa lapiņām.
Nakariti šyupeleiša
Nakariti syupeleiša
Ni kolnāi, ni lejā.
Kolnā mani vēji pyute
Lejā ļaudis aprunov’.
Nakariti, boleleni
Iz yudiņa šyupeleiti!
Samērks munys boltys kojys,
Nukriss zeiļu vaiņuceņš.
Nakariti, boleleni
Iz yudiņa šyupeleiti!
Tryuks virveite, dimdēsīsi
Kris muoseņa yudenī.
