Siguldas Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pastāstīja, ka ir arī pozitīvi gadījumi, tomēr pedagogiem jāsaskaras ar daudziem un dažādiem pārmetumiem, nosodījumu, apvainojumiem jauno noteikumu un kārtības dēļ – it kā tas būtu no skolotājiem atkarīgs.
Viņš norādīja, ka patlaban skolā ir fiksēts viens gadījums, kad vecāki kā iemeslu izņemt bērnu no izglītības iestādes minējuši iknedēļas Covid-19 testēšanu.
Zaļais arī skaidroja, ka ne vienmēr neskaidrības izdodas atrisināt prātīgas sarunas ceļā, un dažbrīd aizvainojumi, ar ko saskaras pedagogi, jau šķietami pārkāpj robežas.
"Kopumā dažreiz šķiet, ka pārkāpj saprāta un cieņpilnas komunikācijas robežas, kurā jau tiek aizskarta personība, pārliecības un citas lietas, kuras, manuprāt, nevajadzētu aizskart," viņš skaidroja un norādīja, ka pagaidām apdraudējuma sajūtas dēļ kādās institūcijās pēc palīdzības gan nav nācies vērsties.
Zaļais arī pauda, ka īsi pirms mācību gada skolai nesokas komunikācijā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kas nav atbildējusi uz skolas nosūtītajiem jautājumiem, un šogad sajūtas pirms 1. septembra viņš raksturoja kā saspringtas.
Spriedzi palielina testu piegādes kavēšanās
Savukārt Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus skaidroja – protams, vecākiem ir daudz jautājumu, un dažkārt vecāki par katru lietu vēlas noskaidrot ļoti detalizētu informāciju. Un, lai arī kopumā lielas spriedzes starp skolotājiem un vecākiem šajā skolā neesot, tomēr reizēm arī nākas skaidrot, ka skola pati noteikumus neizdomā.
Mickus norādīja: "Varbūt ir daži jautājumi, tādi pārprasti no vecāku puses, – ka testēšanu neveic skola pēc sava prāta, bet tas ir valstī noteikts un mums ir jāievēro likumi valstī, kurā mēs dzīvojam. Jā, tādi jautājumi ir bijuši, bet mēs tos esam veiksmīgi atrisinājuši un vecāki ir saprotoši."
Mickus skaidroja, ka par labu spriedzes mazināšanai nenāk arī problēmas ar testu piegādi. Otrdien solītie testi nav atnākuši. Tad tie solīti trešdienā, bet nepieciešamo vairāk nekā 250 testu vietā skola saņēmusi vien 18.
Tas atkal nozīmē zvanīt jau tā nokaitinātajiem vecākiem un mainīt visus plānus.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga skaidroja – arī arodbiedrība ir novērojusi, ka situācijas ir ļoti dažādas un atkarīgas no vecākiem, taču nereti visas negācijas jāuzņemas skolotājam.
"Protams, šo pirmo kritikas devu un jautājumu devu saņem nozarē strādājošie un jāsaka – nepelnīti, tāpēc mēs arī aicinātu vecākus, vecvecākus būt saprotošiem un iecietīgiem un respektēt to, ka izglītības nozarē strādājošie pilda Ministru kabineta noteikumus," norādīja Vanaga.
Gadījumos, ja pedagogs pats ar situāciju netiek galā un turpina saņemt pārmetumus un nepamatotu nosodījumu, Vanaga aicināja vērsties pie skolas vadības, kā arī pie skolas sociālā pedagoga un psihologa. Savukārt LIZDA biedri, ja ar situāciju netiek galā skolas līmenī, aicināti palīdzību meklēt arī arodbiedrībā.
Izglītības psiholoģe: Skolotājiem jācenšas pārmetumus neuztvert personīgi
Pastiprināta spriedze starp vecākiem un skolas darbiniekiem, kā arī emocionāli uzbrukumi skolotājiem nav tendence, tomēr atsevišķi gadījumi notiek, atzina sertificēta izglītības psiholoģe, skolu psihologu asociācijas valdes locekle Sanita Mende.
Viņa norādīja, ka skolotājam svarīgi saprast – pārmetums no vecāku puses nav jāuztver personīgi, jo, visticamāk, tāds nav arī šo cilvēku nodoms, bet kādi nepārdomāti vārdi un rīcība var rasties sakāpinātas spriedzes un noguruma rezultātā.
"Es pieņemu, ka ir vecāki, kuri šīs emocijas atreaģē uz skolotāju, jo skolotājs ir tuvāk. Vecāks nevar, piemēram, aiziet un izteikt savas pretenzijas valdībai, aprunāties ar Krišjāni Kariņu vai pateikt visu, ko viņš par šo situāciju domā tādām atbildīgajām personām; viņš to dara tai atbildīgajai personai, kura ir viņam tuvāk, un tas bieži vien ir skolotājs."
Mende pauda: "Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai skolotājs saprastu, ka varbūt šis uzbrukums nav viņam jāuztver tik ļoti personiski, ja to var dēvēt par uzbrukumu, jo droši vien, ka šāds mērķis arī tam vecākam, visdrīzāk, nav. Visticamāk, pamatā ir trauksme, satraukums par savu bērnu, vēlēšanās viņu pasargāt, jo mēs visi gribam saviem bērniem to labāko. Un reizēm tas notiek tādā sakāpinātā formā."
Izglītības psiholoģe skaidroja, ka skolotājam būtu labi censties sevī atrast spēku vecāku uzklausīt, dot viņam iespēju izteikties, izrādīt sapratni un, iespējams, arī atbalstu.
"Tad jau saruna var virzīties racionāli un tad arī nepieciešamības gadījumā var skaidrot vecākam, ka tie ir valdības lēmumi un skolotājs tos pilda, jo tas ir viņa pienākums, un, patiesību sakot, viņš šos lēmumus nepieņem," ieteica Mende.
Viņa pauda pārliecību, ka svarīgs ir arī direktoru atbalsts skolotājiem. "Ja tās negācijas ir, tad skolotājam tās sanāk uzklausīt diezgan daudz, un direktora atbalsts ir ļoti, ļoti būtisks. Es pieņemu, ka citreiz ir vajadzīga saruna ar kolēģi, viņu uzklausot. Varbūt reizēm arī tam direktoram vajag iesaistīties, ja situācija sāk to prasīt, ja tā ir ļoti sakāpināta kļuvusi. Iespējams, ka ir situācijas, kad direktoram ir kaut kāda starpnieka loma jāveic vai jāpilda, bet atbalsts jebkurā gadījumā noteikti ir vajadzīgs," skaidroja speciāliste.
KONTEKSTS:
Šonedēļ pirmo reizi notiek vēl nebijuša mēroga testēšana Latvijas skolās. Kopumā četras laboratorijas analizēs 200 000 cilvēku nodoto siekalu paraugu, un plānots, ka šāda testēšana mācību iestādēs gaidāma reizi nedēļā.
Tas notiek, jo valdība iecerējusi, ka šogad mācības varēs notikt klātienē, tomēr pret Covid-19 nevakcinētajiem vai vīrusu neizslimojušajiem pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem būs ik nedēļu jāveic valsts apmaksāti Covid-19 siekalu testi.
Tāpat testēs skolu audzēkņus, kuri nebūs potējušies vai izslimojuši vīrusu. Testu rezultāti derēs mācībām klātienē un pulciņiem, bet ne izklaides pasākumu apmeklēšanai. Audzēkņi un izglītības iestāžu darbinieki ar Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu klasēs varēs darboties bez maskas, bet koplietošanas telpās maskas būs jāvelk visiem, sākot no 7 gadu vecuma.
Savukārt augstskolās klātienē varēs strādāt un mācīties tikai ar Covid-19 sertifikātu, taču pārejas periodā varēs uzrādīt par saviem līdzekļiem pēdējo 48 stundu laikā veiktu Covid-19 testu.
