Bijusī Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atceras tikumības grozījumu rašanās sākumu pedagoģiskajā vidē – kad skolotāja viņas vadītajā skolā 9. klasē mācību stundā izmantoja mācību līdzekli - “Papardes zieda” izveidoto brošūru. Kādai mammai nepatika zīmējums, izraisījās liels skandāls. Tā sākās deformēta rīcība vairākās izglītības iestādēs, kas noslēdzās ar “tikumības grozījumiem”.
Tā bija neuzticēšanās skolotājam, sākās arī skolotāju pašcenzūra.
Biedrības „Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle piekrīt, ka tajā laikā ne visās skolās direktori spēja pasargāt savus pedagogus, daudzi pedagogi aizgāja no darba skolā.
Viens no notikumiem, kurš plaši izskanēja, bija skolotājas un dzejnieces Ivetas Ratinīkas literatūras stundas saturs – tika analizēts Agneses Krivades dzejolis, par to uzzināja daudzi, un bija sabiedrības daļa, kurai konkrētais dzejolis nešķita literatūras stundas cienīgs.
Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš atgādina, ka svarīgi atcerēties – tolerance iet kopā ar sapratni: “Drosme un tolerance, runāšana un skaidrošana par dažādību ir būtiski, lai jaunieti veidotu par personību”.
Audzināšanas vadlīnijas ir svarīgas daudzos jautājumos, šobrīd, piemēram, par karu. Skolotājam vienmēr ir jāatbild uz bērna jautājumiem, pedagogs ir profesionālis ar atbilstīgu izglītību. Būtu vērts domāt arī par to, kur vecāki varētu saņemt informāciju, kā runāt ar bērnu par dažādiem jautājumiem, akcentē Melle.
“Mums šķiet, ka, mācot bērnam vērtības, pasargāsim no vides, kurā bērns pavada daudzas stundas – viedierīcēm, tā ir ilūzija,”
skaidro Ķelle.
Krista Burāne iestudēja dokumentālu dzejas izrādi “Netikumīgie” par 21. gadsimta jauniešiem, viņu pieaugšanu, attiecībām ar skolu, audzināšanu un brīvību.
Krista Burāne uzsver, ka skolai jābūt tai videi, kur cilvēki satiekas, lai runātu par dzīvi, par to, kas ir skaists, ko var mainīt. Skolā mācās būt aktīvi savas dzīves veidotāji, tam nepieciešama saruna. Šādi “tikumības grozījumi”, kuri definē, kas ir, kas nav svarīgi, ir kaitīgi un pretrunā ar izglītības kā iekļaujoša procesa būtību.
“Šie ir grozījumi, kas definē, kāda ir politiskā un sabiedriskā vide Latvijā. Latvija ir demokrātiska valsts, kurā līdzās dzīvo cilvēki ar konservatīvām un liberālām vērtībām, bet ir svarīgi izglītoties un redzēt loģiskas sakarības. Būtiski mācīties neizslēgt citādo,” akcentē Burāne.
Strautiņš aicina pievērst uzmanību faktam, ka pedagogs savā darbā neko nesludina, bet skaidro kādu redzējumu un argumentē. Nevar nerunāt un izlikties, ka tādas realitātes nav, izvairīties, bet skaidri apzinoties, ka tāda realitāte eksistē.
Domājot par to, ka skola, pēc vecāku domām, dod bērnam netikumisku un nederīgu informāciju, tā nav realitāte, jo bērniem ir pieejama informācija. Bērni dzīvo citā pasaulē, nekā grib konservatīvi vecāki. Skolotājiem šodien ir milzu atbildība un uzdevumi, bet maz pieejamu materiālu.
Eiropas tiesā vecākus uzvarēja Vācijas izglītības sistēma, jo tai ir pienākums izglītot bērnus. Ceru, ka deputāti svītros šo likuma pantu,
saka Ķelle.
