Izglītība Latvijā un pasaulē ir pārmaiņu priekšā. Bažas par lasīšanas un teksta izpratnes pasliktināšanos ir saistītas ar paaugstinātām prasībām. Skolēni var lasīt tekstus, kas pirms pāris gadiem nebija aktuāli. Cits aspekts, kāpēc pasliktinās izpratne, – pieaugušie vai profesionāļi gaida, ka skolēns no zila gaisa sapratīs tekstu. Svarīgi – vai skolotājs ir iemācījis saprast dotos jēdzienus. Ja skolēnu vai pieaugušo nesagatavo lasīt tekstu, tad nevar sagaidīt kvalitāti, pauž pedagogs Andris Krieķis.
No pirmsskolas nāk bērni, kuru lasīšanas līmenis ir dažāds, ir bērni, kuri neiedziļinās lasāmajā tekstā. Bērnus, kurus neinteresē lasīšana, ir grūti ieinteresēt, pieredzē dalās skolotāja Iluta Asermane.
Bērns nepiedzimst izglītības iestādē – bērndārzā vai 1. klasē. Galvenā atbildība jāuzņemas ģimenei, kā tā bērnu sagatavo izglītības procesam; primārais uzdevums ir veidot vārdu krājumu, lai veidotos vārda vizualizācija. Andris Krieķis vecākiem iesaka lasīšanas jomā sazināties ar profesionāļiem, kuri var sniegt lasītmācīšanas metodoloģiju.
Skolotāja Sandra Erinovska skaidro, ka kopumā jāvērtē, cik motivēts lasītājs ir konkrētajam tekstam, – arī pieaugušais var parakstīt līgumu, kuru neizlasa, jo nav motivēts uztvert tekstu.
Ir iespējams, ka bērns lieliski lasa daiļiteratūru, bet ir grūtības, piemēram, ar matemātikas tekstiem.
Lai attīstītos jēdzieniskā domāšana, nepieciešama pieredze. Ar pieredzi var saprast, par ko runā, par ko lasa. Lasītājs mācās saprast autoru un to vērtību, kas pielikta klāt, ko bērns par to domā – tā ir domāšanas attīstība. Lasa, lai iegūtu informāciju vai lai sajustu līdzpārdzīvojumu. Lasīšana dod iespēju plašāk paskatīties pasaulē, lasīšanas procesu un teksta uztveri raksturo Sandra Erinovska.
Ja lasītprasmi uzskatām par dzīves kvalitāti, tad nav korekti vispārināt, jāskatās, ko katrs skolēns ar savām prasmēm spēj izdarīt, to skatot bērncentrētā izglītībā un individuālā pieejā. Ja bērns ir lasījis pasaku, tad tās uztvers viegli, bet apjuks, lasot citu tekstu, kura lasīšanā nav pieredzes.
Tekstpratība ir caurviju prasme, jaunajos standartos ir noteikts, ka izglītība ir individuāla. Dabaszinību skolotājs māca lasīt dabaszinības tekstu, matemātikas skolotājs matemātikas tekstu.
Skolotāja Ieva Krūmiņa aicina lasīšanas procesā skolēnam uzsvērt lasīšanas nozīmību ikdienā; lasītprasme ir tas, kas bērniem ir nepieciešams dzīvē, jāļauj bērnam pārliecināties, kam lasīšana ir noderīga.
Mēs bieži ko cenšamies darīt bērna vietā, tai ziņā grēko arī skolotāji, mēdzot izskaidrot bērnam, bet neļaujot pašam saprast procesus, pauž Sandra Erinovska.
Ieteikumi lasītprasmes uzlabošanai:
- Veidot bērna vārda krājumu, tas palīdzēs uztvert tekstu un veidot vārdu vizualizāciju.
- Vecākiem, ja ir problēmas ar bērna lasītprasmēm, izmantot profesionāļu padomus.
- Ļaut bērnam apzināties lasīšanas praktisko nepieciešamību ikdienā.
- Mācīt saprast lasīšanu gan kā informācijas iegūšanas avotu, gan kā līdzpārdzīvojuma veidošanas procesu.
- Lasīšanas procesā ļaut skolēnam pašam izprast procesus un noskaidrot nezināmo, nesakot priekšā.
- Speciālisti iesaka izmantot klausāmgrāmatas, kas palīdz sadzirdēt tekstā loģiskās pauzes un teksta izteiksmi.
- Lasītprasmju uzlabošanā lasītājs var pats ierunāt tekstu un tad pārliecināties par loģiskajiem akcentiem.
- Svarīga kvalitāte lasītprasmē ir teksta izpratne, nav nozīmes tehniskai lasīšanai bez izlasītā uztveršanas.
- Uzmanīgi ar apbalvojumiem un dāvanām par sasniegumiem lasīšanā.
- Censties izvairīties no sacensības.
