Lai izdarītu secinājumus par pandēmijas ietekmi, Latvijā tapis pētījums. Tas ir pirmais pētījums Latvijā, kas secinājumus balsta longitudinālajā pētījumā – aptaujā pusaudžus un bērnus, viņu vecākus un viņu pedagogus. Aptauju veica mācību gada sākumā 2020. gada oktobrī, un otrreiz tos pašus cilvēkus aptaujāja 2021. gada maijā. Uz šī fona var spriest par pandēmijas ietekmi. Pētījumā salīdzināja Latviju, Itāliju un Portugāli. Pētīja sociāli emocionālās prasmes, dzīvesspēku, uzvedības un emocionālās problēmas, skaidroja Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone.
Šajā pētījumā iesaistītas Siguldas novada visas izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas. Secināts, ka pasliktinājumi nav dramatiski. Latvijā vienīgie nozīmīgie pasliktinājumi ir meiteņu grupā. Viens skaidrojums, kāpēc sliktāk klājies meitenēm, ir saistīts ar kopējo skolu sistēmu – skolas klimatu. No mazajām klasēm sākot, meitenes uzsver, ka skolas klimats ir pozitīvs, var secināt, ka Latvijā skolas sistēma ir atbilstošāka meitenēm, zēni skolā nesaņem nepieciešamo atbalstu. Iespējams, ka attālināto mācību laikā meitenēm zuda skolas atbalsts. Otrs faktors – nebija pieejami ārpusskolas pulciņi, kur daudz piedalās meitenes, pauda Martinsone.
Latvijā visās trīs pētāmajās jomās samazinājums ir meitenēm. "Mēs nevaram teikt, ka pandēmija visus satriec, ir daudz personīgu faktoru, kas neaptver visus," skaidroja Martinsone.
"Nepieciešams mācībās integrēt sociāli emocionālās prasmes, jo bez tām nevar pielietot zināšanas.
Labākas sociāli emocionālās prasmes nosaka mācību motivāciju un uzvedību, tās ir atslēga uz labāku kopējo dzīves kvalitāti un panākumiem."
Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja un mentore, dialektiski biheiviorālās terapijas speciāliste apmācībā Romija Krēziņa skaidroja, ka 2020. gadā Pusaudžu resursu centrā kopējās situācijas analīzē nevar balstīties uz kvalitatīvu pētījumu, bet novērojumi rāda, ka 2021. gada sākumā ir pieaudzis stacionēto puišu skaits, nepieciešamība pēc psihiatra konsultācijas. Bērnu slimnīcā ir palielinājies stacionēto meiteņu skaits. Iespējams, jauniešiem pirms pandēmijas bija grūtības un nebija ģimenes atbalsts, pandēmijas laikā bija izmaiņas, pusaudži vairs netika galā ar grūtībām. Centrā ar pandēmijas sekām turpina cīnīties joprojām, pandēmijai ir ilgtermiņa sekas, ir jādomā, kā jauniešus no tām pasargāt. Piemēram, jaunieši, kuri pirms pandēmijas bija darbojušies interešu izglītībā, tagad to vairs nedara.
Martinsone uzsver, ka vecākiem jāpadomā, "kā mans bērns zina, ka es viņu mīlu, kā es pieskatu bērnu, disciplinēju un nosaku robežas, kādu piemēru rādu bērnam, kā atbalstu bērnu mācībās. Tāpat jādomā par pedagoga lomu, jābeidz pedagogu invalidizācija. Ir pedagogi, kuri savu upura nastu nes ar prieku. Pedagogam skolā jāstrādā ar entuziasmu."
Tagad skolotāji gatavojas streikam, tas atkal uztur neziņu. Šodien ir svarīgs noteikums dabūt atpakaļ stabilitāti. Tagad, kad situācija ir uzlabojusies, būtiski to nesākt šūpot ar streiku. Tas ir bezatbildīgi.
Drošību var radīt ģimenes un izglītības iestādes atbalsts. Vecāku rokasgrāmatā var rast atbildes par drošības jautājumiem, rīcību dažādās iespējamās situācijās.
Vispārējās izglītības likumā 2. lasījumā ir ietverts punkts, ka izglītības iestādei jānodrošina bērnam sociāli emocionālo prasmju vispārēja attīstība.
Krēziņa akcentēja, ka programmas skolā ir nepieciešamas, tikai tām jābūt ar pierādījumiem par efektivitāti. "Mēs esam ilgi muļļājušies ar dažām mazām vadlīnijām un ieteikumiem, kuriem nav efektivitātes vērtējuma."