Aukļu darbs
Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma uzsver, ka aukles pakalpojumi ir alternatīva bērnudārzam. Aukļu sagatavošanā darbam jāaktualizē jautājums par profesionālo pilnveidi, lai aukle var palīdzēt bērnam. Būtisks ir tiesiskuma apspekts – aukles darbu reglamentē virkne normatīvo dokumentu. Tiesiskuma aspekta apguve ir būtiska, lai vecāki saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu, pauž Joma.
Mājdārziņa «Mazie soļi» izveidotāja Rūta Mantiņa iepazīstina ar tā darbības principiem – mājdārziņā darbojas vienlaicīgi vairākas auklītes.
Sarmīte Koma pauž, ka interese par aukļu sertifikāta iegūšanu ir, laiku pa laikam ir aukļu grupas, kuras vēlas apgūt šo profesiju. Aukļu vecuma amplitūda ir ļoti liela. Dažreiz kursos piedalās ģimenes – mamma un meita, lai izveidotu ģimenes pakalpojumu. Viena aukle drīkst strādāt ar pieciem bērniem astoņas stundas dienā, vienai auklei bērnu pieskatīšanu grūti nodrošināt, tāpēc aukles strādā kopā, īrē telpas.
Šobrīd par aukli var reģistrēties personas ar pedagoģisko izglītību un pieredzi darbā ar bērniem.
Kā izvērtēt auklīti:
- Emocionālais aspekts. Auklītei jākļūst par uzticības personu.
- Tiesiskā puse – vai auklīte ir reģistrējusies aukļu reģistrā.
- Auklītes iepriekšējā pieredze, strādājot citā ģimenē.
- Pārliecināties par bērnu drošību pie pieskatītāja.
- Pirmā tikšanās reize, kontakta veidošanās ar bērnu.
Vecākiem ir dažādi uzskati un prasības, piemēram, vecāki nevēlas, ka aukle bučo bērnu. Sandra Joma uzsver, ka bērnam ir nepieciešama emocionālā piesaiste, par niansēm un prasībām jāvienojas ar vecākiem, ir līgumā jāatrunā savstarpējās attiecības, ir jāvienojas – ko ievēro, kā strādā.
Sūdzības par izglītības iestāžu darbu
Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene atklāj, ka visbiežāk ir saņemti iesniegumi par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu izglītības iestādēs. Vēl arī vecāki sūdzas par nelabvēlīgu sociālo vidi bērnudārzos. 2020. gadā VBTAI veikusi 63 pārbaudes 31 skolā un 19 pirmsskolas izglītības iestādēs un ir uzsāktas 48 administratīvā pārkāpuma lietas, no kurām 22 ir pirmsskolas izglītības iestādēs, 24 – skolās. Bijušas arī 14 pārbaudes bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem. Daļa iesniegumu ir apstiprinājušies, daļa – ne.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs informē, ka pērn saņemti 750 iesniegumi – sūdzības, skaidrojumi, pieprasījumi (par vairāk nekā 200 iesniegumiem vairāk par iepriekšējo gadu). Visbiežāk departamentā vēršas vecāki, bet arī skolotāji.
Jautājumi saasinājušies pandēmijas situācijas sakarā. Visvairāk sūdzību par lielo mācību apjomu, skolēniem trūkst skaidrojuma par jauno mācību saturu, nav pielāgotas attālināto mācību metodes, ir tehnoloģijas nodrošinājuma problēmas. Joprojām aktuāls jautājums – bērnu mācību sasniegumu vērtēšana.
Maksims Platonovs aicina skolas un vecākus iemācīties konfliktu situācijas sākt risināt savstarpēji, ne uzreiz iesaistot valsts institūcijas. Tāpat var izmantot vietējo institūciju palīdzību.