Ar kampaņu "Supervaronim nepazust" Valsts policija vēlas mudināt gan vecākus, gan skolotājus runāt ar bērniem jau kopš mazotnes par jautājumiem, kas saistīti ar viņu drošību un rīcību dažādās situācijās. Ikviens bērns, kurš zina, kā rīkoties nokļūstot ķezā, ir Supervaronis. Kampaņas pamatā ir pieci jautājumi, kurus iemācot savam bērnam, vecāki var dot viņam superspējas, kas viņu pasargās.
Ko darīt, ja bērns nokļuvis ķezā?
Izskaidrojiet bērnam – ja gadās nonākt nelaimē, piemēram, apmaldīties, viņš droši var pieiet pie pieaugušā, kurš tajā brīdī viņam liekas uzticams. Pastāstiet, kurš no svešiniekiem varētu būt uzticams. Piemēram, pieaugušais ar bērnu vai cilvēks formas tērpā – policijas darbinieks, veikala pārdevēja vai apsargs, sabiedriskā transporta vadītājs u.c. Šo mācīšanās procesu var pārvērst arī rotaļā – lūdziet bērnam uzzīmēt cilvēku, kurš viņam šķistu uzticams! Nereti jārēķinās, ka pieaugušais var būt steidzīgs vai ne vienmēr atsaucīgs. Tādā situācijā Supervaronim jābūt neatlaidīgam un jāmēģina uzrunāt citus pieaugušos.
Ja tuvumā nav neviena pieaugušā, kurš varētu palīdzēt, tad jāzvana palīdzības tālrunim 112.
Kāds ir palīdzības tālruņa numurs?
Visvieglāk iemācīt bērnam palīdzības tālruņa numuru, izmantojot asociatīvo spēli “sejiņa”:
1 – mute
1 – deguns
2 – actiņas
Lai bērns zina, kā rīkoties sarunas laikā ar palīdzības tālruņa operatoru, jau iepriekš pastāstiet, uz kādiem jautājumiem būs jāatbild:
Kur tu atrodies?
Pārrunājiet ar bērnu, kā atpazīt vidi sev apkārt un kā to raksturot. Pievērsiet uzmanību tuvākā sabiedriskā transporta pieturas vai ielas nosaukumam, mājas numuram, kā arī tuvumā esošajiem lielajiem objektiem (lielveikali, torņi, tilti, ezeri u.c.). Svarīgi, lai bērns zina, kurā pilsētā un rajonā dzīvo. Piemēram, var minēt, ka, pateicoties ielas nosaukumiem un mājas numuram, Ziemassvētku vecītis atrod, kur Ziemassvētkos nest dāvanas.
Kas noticis?
Iemāciet bērnam, ka viņš palīdzības tālruņa operatoram var uzticēties un pastāstīt, kādā nelaimē nokļuvis (apmaldījies, nobijies, cietis uz ielas vai mājās). Pastāstiet bērnam, ka operators var uzdot arī citus jautājumus un bērnam nav jābaidās uz tiem atbildēt, kā arī to, ka sarunu bērns nedrīkst pārtraukt pirmais.
Kur ir tavas mājas?
Nav tik svarīgi, lai bērns zina precīzu mājas vai dzīvokļa numuru, taču būtiski, lai spētu izskaidrot, kur dzīvo. Šajā uzdevumā noderēs apkārtējās vides atpazīšanas iemaņas.
Kā sauc tavus vecākus?
Pārliecinieties, vai bērns zina un var skaidri pateikt savu vecāku vārdu un uzvārdu. Piemēram, ar zīmējumu "Mūsu ģimenes koks", kur uz katra koka zara varat pierakstīt ģimenes locekļu vārdus un uzvārdus, kā arī pārliecinieties, lai bērns tos skaidri prot pateikt.
Kāds ir vecāku telefona numurs?
Saprotams, ka ne visi bērni varēs atcerēties vecāku telefonu numurus, tādēļ parūpējaties, lai bērnam tie ir pieejami citā veidā. Piemēram, varat kopīgi izgatavot vecāku "vizītkarti", tajā norādot telefona numuru, un ielikt mugursomas vai apģērba iekšējā kabatā. Pārliecinieties, ka bērns zina, kur šo “vizītkarti” atrast.
Kad ar bērnu būsiet izrunājuši visus piecus jautājumus un pārliecinājušies, ka bērns zina atbildes, viņš būs ieguvis piecas superspējas.
