Līdzās tradicionāli zināmajiem mācību priekšmetiem, tādiem kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, vēsture un citi, tagad ir arī teātra un inženierzinības. Skolēni mācību priekšmetos apgūst ne vien zināšanas, bet arī prasmes.
Skolā ienāk tādas prasmes kā publiskas uzstāšanās māksla un teātra mākslas nodarbības, sevis iepazīšana sociāli emocionālās mācīšanās procesā, datorprasmes un programmēšanas pamati, medijpratība, argumentācijas un informācijas avotu izvērtēšanas prasme,
kas visas jauniešiem būs nepieciešamas nākotnē darba tirgū.
Direktors Helvijs Valcis par mācību satura un pieejas ieviešanu:
Nav vienādu skolēnu – nav vienādu mācību stundu
Jaunajā pieejā neviena stunda nav līdzīga iepriekšējām, un skolotājam ir iespējams pielāgot stundu tieši savu skolēnu vajadzībām, protams, saskaņā ar sasniedzamajiem mācīšanās mērķiem.
Mācīšanās sākas no jautājuma un skolēnu interešu, kā arī līdzšinējo zināšanu iepazīšanas. Lai mācīšanās kļūtu skolēniem aizraujoša, tai jābūt saskaņā ar bērnu interesēm un aktuāliem jautājumiem. Līdz ar to, sākot apgūt jaunu tematu, skolotājs, aktualizējot tematu un iztaujājot bērnus, var uzzināt, cik daudz viņi jau zina un ko vēlētos uzzināt. Atrodot interešu un saskarsmes punktus, bērni aktīvāk iesaistīsies mācībās, un iegūtās zināšanas un prasmes būs viņam svarīgas un noturīgas. Turklāt skolēni bieži atnāk uz skolu jau ar priekšzināšanām un pieredzi saistībā ar tematu, un arī to var izmantot mācību procesā, lai dotu iespēju skolēniem paiet vēl soli tālāk.
Laila Zinberga par sadarbību:
Skolotāji var izmantot un iekļaut mācībās arī skolēniem pazīstamus un ierastus rīkus, spēles (tostarp Minecraft, Roblox u.c.), tehnoloģijas, kā arī skolēnu pašu idejas. Skolotājs mūsdienīgā pieejā iegūst vairāk mentora lomu, kas pavada skolēnu šajā izziņas ceļā un parāda jaunus attīstības virzienus, līdzdarbojas. Līdz ar to var teikt, ka skolēns un skolotājs mācību procesā kļūst par sadarbības partneriem, aktīviem izziņas procesa dalībniekiem un darītājiem.
Skolotājas Sandras Kivlenieces pieredze:
Iemācīties mācīties un zināšanu un prasmju apgūšana ir vienlīdz svarīgi
Skola kā mācīšanās kopiena nozīmē, ka mācās visi – skolēni, skolotāji, vecāki un direktors. Var teikt, ka skola nekad nebūs gatava – tā vienmēr ir procesā, sekojot mūsdienu pasaules un sabiedrības attīstībai. Pasaules mainība nosaka, ka metodes un mācību saturs var mainīties, tāpēc svarīgi ir iemācīties vienmēr būt gatavam arvien saglabāt interesi par mācīšanos, turpināt mācīties un pilnveidoties visu dzīvi. Vienlīdz svarīgi ar pamatzināšanu un prasmju apgūšanu mācību jomās un priekšmetos ir iemācīties mācīties – lai tas kļūst par piedzīvojumu mūža garumā.
Vairāk:
- Uzmanība – domāšanas līme. No jautājuma par “Kā mācīt?” uz jautājumu “Kā mācās skolēns?"
- Pašvadīta mācīšanās – kas tas ir?
- Par skolu, kur dzīvo zinātkāre un tehnoloģiju azarts. Par tehnoloģijām – kā tās palīdz iedegt zinātkāri skolēnos, tiek izmantotas mācībās un ļauj apgūt vērtīgas prasmes, kas noder darba tirgū, – Liepājas Raiņa 6. vidusskolā.
- Jaunās iespējas: digitalizācijas ienākšana skolās. Par inovācijām pedagoģijā.
- Vai vajadzīga drosme, lai mācītu un mācītos? Podkāsts.
Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) veidotā stāstu sērijā “Piedzīvojot pārmaiņas skolās” skolotāji, skolu direktori, vecāki aicināti dalīties ar personīgo pieredzi par pārmaiņām skolā.
