Visos laikos ir paaudžu problēmas un vecāki ir teikuši, ka bērnus audzināt ir grūti. “Tele2” veiktajā pētījumā 46% respondentu apgalvo, ka mūsdienās bērnus audzināt ir grūtāk tieši digitālo tehnoloģiju dēļ. Tas patiešām ir izaicinājums, jo no iepriekšējām paaudzēm nav pārmantota šāda pieredze. Bija televizors, tas bija pirmais medijs, kas ietekmēja audzināšanu, situāciju raksturo LU profesore Zanda Rubene.
Internets nomaina situāciju radikālāk. Pētījumos parādās, ka televizoram uzticas daudz vairāk nekā citām viedierīcēm.
Ap 70% vecāku Latvijā tehnoloģijas izmanto kā sodu vai kā pātagu un kliņģeri. Aizliedzot mēs panākam tikai lielāku interesi.
“Tā ir klasika pedagoģiskajā domā – tikko parādās kas jauns, mēs drošības labad to aizliedzam vai vismaz cenzējam,” pauž Rubene.
Kā liecina pētījums, kuru LU Pedagoģijas zinātnes institūts kopā ar 21 valsti Eiropā veica 2018. gadā, Latvija atrodas specifiskā situācijā citu Eiropas valstu vidū – katrā ģimenē ir apmēram septiņas internetam pieslēgtas ierīces – vairāk nekā cilvēku ģimenē.
“Mums ir plaša piekļuve internetam, bet diezgan neliela izpratne par to, kā tehnoloģijas izmantot audzinošos nolūkos,” uzsver profesore.
Līdzsvaru var panākt dažādi. Vispirms atceroties, ka līdz septiņu gadu vecumam bērns nedrīkst atrasties viens ne publiskajā, ne privātajā telpā. Internets ir publiskā telpa.
Latvijā digitālās ierīces izmanto ne bērna izglītošanai, bet “izslēgšanai”.
Nepieciešama vecāku iesaiste, bet vecāki bērnam iedod telefonu, lai paši varētu atpūsties.
Sabiedrībai jāsāk domāt par tehnoloģiju izmantošanu. Digitālās tehnoloģijas visvairāk ir ietekmējušas sabiedrību ārpus darba un skolas.
Nejaucam aizliegumus ar noteikumiem. Noteikumiem tehnoloģiju lietošanā jābūt visiem vienādiem.
“Audzināšana pirmkārt ir komunikācija. Sarunāsimies!” aicina Zanda Rubene.
