Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs pauž, ka mūsu jauniešu psihiskā veselība ikdienā uz kaimiņvalstu un Eiropas valstu kopējā fonā vienmēr bijusi sliktākā situācijā, tas saistīts ar dažādiem apsvērumiem. Tika veikts pētījums, lai noskaidrotu situāciju šobrīd. Piemēram, Vācijas, Francijas un citu valstu pieredze liecina, ka Covid-19 ierobežojumi ietekmē jauniešu psiholoģisko veselību.
“Pandēmijas ierobežojumi iedarbojas paradoksālā veidā uz pusaudžiem. No vienas puses, pusaudži un jaunieši ir tā grupa, kuriem ir vismazākais risks saslimt ar šo slimību, no otras puses, ierobežojumi ietekmē viņus visvairāk,” pauž Nils Sakss Konstantinovs
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1600 jauniešus vecumā no 12 līdz 25 gadiem, 72% no aptaujātajiem pēdējo divu nedēļu laikā saskārušies ar kādu no mentālās veselības problēmām – trauksmi, depresiju, kaitīgu vielu lietošanu un citām.
Jauniešiem nav iespējams realizēt disciplīnu, jo nav jāiet uz skolu; ārā var iet, bet nevar satikties ar vienaudžiem. Tas ietekmē jauniešu attīstību.
Ja mēs par to neuztrauksimies tagad, tad jau pēc pāris gadiem mēs dabūsim lielu daudzumu ar cilvēkiem, kuri nebūs spējīgi strādāt,
kuriem būs nepieciešama ilgstoša medicīniskā palīdzība, viņi piepildīs poliklīnikas vai cietumus – tā mentālās veselības problēmu sekas raksturo psihoterapeits.
Šobrīd rūpīgi jādomā, kā mazināt pandēmijas sekas, jādomā, kā atrast risinājumu, lai jaunieši var palīdzēt paši sev un draugiem, nepieciešami jauni, radoši risinājumi.
“Līdzīgi – kā mēs iemācām bērnam mazgāt rokas – varam iemācīt bērnam rūpēties par mentālo veselību,”
pauž psihoterapeits.
