Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par to, kā novērst seksuālu vardarbību, kā pamanīt pāridarījumu.
Krīzes tālruņa zvanos cilvēki bieži runā par vardarbību pagātnē, kādreiz daudzi notikumi tika noklusēti.
Diemžēl arī šodien tā notiek, jo šādos gadījumos cietušais bieži tiek vainots, nav saprasts un pat tiek nosodīts.
Psihologi uzskata, ka palīdzība šajos gadījumos nepieciešama gan upurim, gan varmākam. Varmākas 90% gadījumu ir ģimenes locekļi vai ģimenes lokā esoši cilvēki.
Varmākas nevar klasificēt ne pēc vecuma, dzimuma vai kādām citām pazīmēm.
Upuri biežāk var būt bērni, kuri nav saņēmuši vecāku sapratni un mīlestību, šādu bērnu varmākam vieglāk uzrunāt, bieži tas notiek virtuālā vidē.
Aizskaršana virtuālajā vidē nav mazāk sāpīga un pazemojoša kā realitātē, diemžēl emocionālo pāridarījumu sabiedrībā bieži neuzskata par nozīmīgu un traumatisku.
Skolas psihologa uzdevums ir pamanīt notikušo bērna dzīvē un par šādām situācijām ziņot atbilstīgajām iestādēm. Pirmais cilvēks skolā, kurš var pamanīt pārmaiņas bērna dzīvē, ir pedagogs, bērns neatvērs skolas psihologa durvis, lai pastāstītu, kas ar viņu notiek.
Ja skolēna vecāki nesadarbojas, nedod skolas psihologam piekrišanu darbam ar bērnu, tad skolas psihologs nevar neko vairāk iesākt, kā tikai par faktiem vai aizdomām informēt atbilstīgās institūcijas.
Vardarbība un seksuāla vardarbība ir saistīta ar lielām bailēm un kauna sajūtu sabiedrībā gan upurim, gan varmākam. Apziņa atsakās pieņemt, ka pieaugušais var rūpēties par bērnu un vienlaicīgi būt arī varmāka.
Dažkārt vecāki bērnos veicina upura uzvedību, piemēram, sakot, ka vecāks cilvēks ir jāklausa. Vai arī: jaunāki bērni atsakās apskauties un bučoties ar opīšiem un omītēm, bet vecāki kaunina par to bērnus. Bieži ģimenēs māca nesmukumu atstāt ģimenē, nerādīt citiem, apziņā ieliekot stāstu, ka ir tēmas, par kurām nevajag runāt.
Bērnam ir jāzina par labiem un sliktiem pieskārieniem, par ķermeniskām un intīmām robežām.
Nodibinājums “Centrs Dardedze” uzsāk sociālu kampaņu “Par vērīgiem vecākiem. Pamani, KAD esi vajadzīgs!” Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiem faktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot jauno tehnoloģiju un interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai.
