Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Ingai Bērziņa dalās ar novada pieredzi - pirms krīzes brīvpusdienas bija visiem skolēniem un piecgadīgajiem sešgadīgajiem bērnudārzniekiem - vairāk nekā 3000 bērnu novadā saņēma brīvpusdienas. Tagad, krīzes laikā, visus Kuldīgas novada bērnus, kuri pieteicās pusdienām (nepieteicās ap 20% bērnu), ar tām nodrošina. Izmaksas palielinājās nedaudz.
Svarīgi, ka bērns saņem pusdienas un iesaistītajiem darbiniekiem ir darbs.
Arī Valmieras novadā nodrošina silto pusdienu piegādi līdz bērnu dzīvesvietām, pauž Valmieras Izglītības pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Solvitai Andžānei. Lielākais pamatojums – siltas pusdienas bērnam nepieciešamas, tas arī palīdz vecākiem atvieglot ikdienas soli. Loģistika ļāva Valmierā un apkārtnē dzīvojošiem bērniem, kuri pieteicās, piegādāt siltās pusdiena, 1904 skolēni tās saņem. Notiek sadarbība ar kaimiņu novadiem, tur dzīvojošiem skolēniem, kuri mācās Valmieras novada skolās, nodrošina pārtikas pakas.
Dažos novados ir arī pārtikas paku pieredze - pašvaldība ģimenēm piegādā dažādus pirmās nepieciešamības pārtikas produktus. Alūksnes novadā piegādā pārtikas pakas, stāsta divu bērnu mamma Dace Brīdaka-Kalniņa.
Rīkojas tā, kā nolemj deputāti un kā uzskata par vajadzīgāku un noderīgāku rīcību.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) raidījumā skaidro, ka, sākoties krīzei, viens no riskiem sociāli neaizsargātām grupām bija nodrošinājums ar siltām pusdienām. Aicināja pašvaldības pēc iespējas nodrošināt ar siltām pusdienām arī lielāko klašu skolēnus. Atsevišķas lielākas pilsētas gribēja dāvanu karšu nodrošinājumu, uzskatot, ka siltas pusdienas un pārtikas paku piedāvājums ir apgrūtinošs šajā situācijā. Jebkurā gadījumā, šim mērķim piešķirtajai naudai ir jānodrošina bērna pamatvajadzības, uzsver ministre.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Kristīne Graudumniece skaidro, ka Rīga palīdzībai izvēlējās naudas kartes, jo vairāk nekā 13 000 audzēkņi atbilst maznodrošināto grupai, tas ir ļoti liels bērnu skaits. Šajā laikā Rīgā arī ēdināšanas uzņēmumi izmanto dīkstāvi, tāpat būtiski, ka izmaksas bija lielas, tāpēc izlēma nepiedāvāt siltas pusdienas, kā risinājumu Rīga izvēlējās pārtikas kartes. Rīgā 15 000 bērnu saņem pārtikas karšu atbalstu.
