Patlaban Siguldas pilsētas vidusskolas stundu saraksts rāda, ka, piemēram, 10.b klases skolēniem šodien jāmācās bioloģija, angļu valoda, divas matemātikas, literatūra, vēlreiz angļu valoda un tad otrā svešvaloda – krievu vai vācu. Ne mazāk piepildīts stundu saraksts arī citiem vidusskolēniem.
Jaunajā mācību standartā skolām vairs nebūs jāstrādā pēc viena grafika un vieniem sasniedzamajiem rezultātiem. Skolas pašas varēs veidot savu mācību plānu, un arī skolēni, īpaši vidusskolā, paši varēs izvēlēties, ko mācīties vairāk.
Siguldas pilsētas vidusskola mācīt moderni izmēģina trešo gadu. Jau nākamgad to darīs visas vidusskolas Latvijā. 12. klases skolnieks Dairis Rihards teic, ka līdz ar jaunā satura izmēģināšanu skola jau patlaban vidusskolēniem piedāvā izvēlēties – robotikas un tehnoloģiju, līderības un vadības vai radošo industriju virzienu. Puisis sapņo kļūt par mehatroniķi un izvēlējies vairāk mācīties tieši robotiku.
"Tas tā kā vairāk piesaista, ka tā nav tikai plika informācija, bet ka tu pats arī kaut ko mēģini darīt. Tad tev tas ir interesantāk, pat ja tev tas nepaliek tik ļoti galvā, tu esi apguvis to veidu, kā tu to vari darīt, un tu vari atrast informāciju, kur to pielietot. Stundās mēs vairāk meklējam paši informāciju. Skolotājs dod uzdevumu, un mums pašiem tas ir jāizpilda," par izmaiņām stāsta Siguldas pilsētas vidusskolas 12. klases skolēns Dairis Rihards Irbe.
Jaunā satura ideja ir vienkārša un reizē sarežģīta. Skolēni paši meklē un analizē informāciju, pareizās atbildes vairs nav atrodamas tikai mācību grāmatās. Tas gan prasa aktīvāku iesaisti katrā mācību stundā, un skolēniem reizēm ir grūti uzreiz pieņemt, ka no viņiem tiek gaidīts vairāk nekā iepriekš.
“Es teiktu, ka viedokļi dalās. Ir cilvēki, kuriem tas ļoti patīk, un ir cilvēki, kas vairāk atbalsta to, kā iepriekš bija. Es personīgi atbalstu to, ka kaut kas mainās," pauž Dairis Rihards Irbe.
Latvijas Televīzija ielūkojas arī kādas citas 12. klases mācību stundā ar nosaukumu “Drāma”. Skolēni uz skatuves veido dažādas figūras, ik pa brīdim dzirdami smiekli. Tas ir obligāts mācību priekšmets skolēniem, kas izvēlējušies radošo virzienu. Taču atzīmes par to neliek, un kompetenču satura viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir - iemācīt skolēnam sacensties pašam ar sevi, nevis salīdzināt savas atzīmes ar citiem klases biedriem.
“Mums pašiem liek vairāk domāt un strādāt, un pirms stundas izveidot tādu kā sasniedzamo mērķi. Mums tagad bija eseja jāraksta gan mājturībā, gan latviešu valodā. Tas bija diezgan interesants uzdevums, jo mājturībā bija jāatbild uz noteiktiem jautājumiem, bet latviešu valodā vērtēja, vai bija viss pēc pareizrakstības [likumiem] un vai eseja uzrakstīta atbilstoši plānam,” jauno pieeju raksturo Siguldas pilsētas vidusskolas 9. klases skolniece Aleksandra Brīvule.
Paši skolēni šādus uzdevumus novērtē atzinīgi, minot, ka ir labi atzīmi nopelnīt divos priekšmetos vienlaikus. Tas atlikušo laiku ļāvis veltīt arī netradicionālākiem uzdevumiem, kas atslogo no ikdienas steigas.
"Mums bija tāds uzdevums, kur ir jāklausās mūzika un tad ir jāzīmē, ko jūt, kas asociējas ar to dziesmu. Tas man likās ļoti interesanti, jo es pirmo reizi to darīju," atceras Aleksandra.
Ko nozīmē mācīt tā, lai skolēniem ir interesanti? Tas nozīmē – ļaut strādāt skolēnam pašam.
Siguldas skolā mazāko klašu bērni pareizās atbildes vis neraksta ar krītu uz tāfeles, bet gan pilda testus internetā, izmantojot savus mobilos telefonus. Aktīvi ir visi, un neviens nestāv malā vai neskatās pulkstenī, gaidīdams stundas beigas.
