Rīgas Valsts 2. ģimnāzija patlaban ir kļuvusi populāra visā Latvijā, pateicoties iniciatīvai, kur tiek lūgts skolēniem ļaut spēlēt kārtis brīvajā brīdī.
"Vēlos panākt, ka Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas (turpmāk "skola") telpās un teritorijā ir atļauts spēlēt kāršu spēles. Lai to īstenotu, ir nepieciešams izmainīt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas normatīvā dokumenta "Iekšējās kārtības noteikumi izglītojamajiem" 4.10. daļu, lai tā neaizliegtu spēlēt kārtis skolas telpās un teritorijā" – iniciatīvu portālā "Mana balss" ievietojis 11. klases skolēns Matīss.
Viņš norāda, ka kāršu spēle varētu būt viena no aktivitātēm, ar ko nodarboties starpbrīžos draugu un klases biedru lokā. Tā arī veicināšot komunikāciju savā starpā un palīdzēšot atpūtināt prātu no pastāvīgas mācīšanās.
Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolniece Laura: "Kad mēs iepriekš spēlējām kārtis starpbrīdī, mums aizrādīja, bet katrā ziņā skola ir vieta, kur ir jāmācās, nevis jāspēlē kārtis, tāpēc es neuzskatu, ka to baigi vajadzētu. Protams, tā ir ļoti laba brīvā laika izklaide un trenē kaut kādā ziņā arī smadzenes, bet skola vienkārši nav tā vieta."
Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas topošais absolvents Kirils: "Tās ir azartspēles un skola nav domāta priekš azartspēlēm. Varbūt... es nezinu. Skolā vajag mācīties, nevis spēlēt kārtis. – Parakstīsiet vai neparakstīsiet? – Man ir pēdējais gads šajā skolā, pēdējā nedēļa. Man ir vienalga, lai parakstītu. Es beigšu skolu, nespēlēšu kārtis vairāk šajā skolā."
Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolēna avangardiskā ideja iniciatīvu portālā "Mana balss" publicēta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, ka cilvēku idejas, kuras interneta vidē gūst atbalstu, būtu jāizskata ne tikai Saeimā, bet arī pašvaldībās un arī skolās.
Ģimnāzista ierosinājumu atbalstījuši jau vairāki simti cilvēki.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas vadība komentēt iniciatīvu kameras priekšā atteicās, ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis atsūtīja rakstisku atbildi: "Ģimnāzijas kā izglītības iestādes pamatuzdevums ir nodrošināt valsts izglītības standartos noteikto izglītības programmu satura apguvi. Ģimnāzijā izglītību iegūst jaunieši vecumā no 12 līdz 20 gadiem, un iekšējās kārtības noteikumu prasības tiek attiecinātas uz visiem skolēniem, ne tikai uz pilngadīgiem jauniešiem. Grozot Ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumus, atļaujot kāršu spēli, ir jābūt uzraudzības mehānismam, lai netiktu pārkāpta šaurā robeža starp kāršu spēli un azartspēli. Šim mērķim ikdienā resursu starp skolas darbiniekiem nav."
Izglītības valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts skaidroja, ka jāraugās no izglītības iestāžu vadības iebildumiem, varbūt iepriekš ir bijusi slikta prakse ar kāršu spēlēm, notikusi spēle uz finanšu līdzekļiem, kas nebūtu nekādā veidā atbalstāma izglītības iestādē. Azartspēles ir aizliegtas, līdz ar to nepieciešama komunikācija ar izglītojamiem. Iespējams, kontrolētā veidā tas būtu atļaujams, primāri, lai netiktu traucēts mācību process, līdz ar to kāršu spēle būtu pārdomājama. Varbūt ir iespējams atļaut kāršu spēli. Caur iestādes padomi ir jāpārrunā šis jautājums, kā izglītojamie to saredz, lai skolā nerastos nekārtības. Abpusēju sarunu rezultātā var nonākt pie abpusēji laba risinājuma.
Portālā "Mana balss" skaidroja, ka jaunieši sabiedrības vērtējumam mēdz iesniegt pat ļoti adekvātus un pārdomātus ierosinājumus. Piemēram, Latvijas Jaunatnes padome pavisam nesen ierosinājusi grozīt Pašvaldības domes vēlēšanu likumu, lai balsot varētu arī 16 gadus veci jaunieši.
Iniciatīvu portāla "Mana balss" komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis kā vienu no nesenākām iniciatīvām nosauca iniciatīvu "par krievu valodu skolās kā otro svešvalodu. Par tiesībām izvēlēties, lai tā obligāti nebūtu krievu valoda, jo šobrīd tā situācija diemžēl ir tāda, ka krievu valodu ir spiesti mācīties jaunieši ļoti daudzās vietās, šeit autors norāda, ka no 307 skolām 252 ir norādīts, ka nav izvēles skolēniem, ka spiestā kārtā ir jāizvēlas krievu valoda kā otrā svešvaloda."
Dažādu ierosinājumu cilvēkiem esot gana, tomēr ne visi nonāk portālā, lai saņemtu sabiedrības atbalstu to īstenošanai. Tiesa, pārsvarā ierosinātāji ir pieaugušie.
Meļķis: "Bija tāds ierosinājums – atļaut izaicināt Saeimas deputātu uz dūru cīņu. Vai arī cits ierosinājums bija – jums tur mājās mētājās melnās kapeikas, tie melnie santīmiņi, būsim godīgi, jūs viņus neizmantojat, viņi tur jums mētājas apkārt. Un tas ierosinājums bija, atdodiet man to naudu, es neko sliktu nedarīšu."
Kā noskaidrojam, līdz šim jaunieši savās iniciatīvās nav centušies popularizēt ideju par nepieciešamību skolā atļaut smēķēšanu vai pieprasījuši vairāk brīvstundu. Visas idejas bijušas jēgpilnas un arī diskusiju vērtas, tāpat kā šī – par kārtīm.
