Kurš vecāks gan negribētu lepoties ar to, ka viņa bērni lasa grāmatas? Lai raisītu bērnos interesi par literatūru, arī vecākiem būtu jārāda priekšzīme un jālasa, tāpat interesi par grāmatām veicina mūsdienīga literatūra par bērniem saprotamiem jautājumiem un vidi.
Taču šobrīd ne visās mājās ir grāmatplaukti, un tur, kur tie vēl ir, jaunākā literatūra, kas atspoguļo mūsdienu sabiedrības intereses un aktualitāti, mēdz būt retums.
Mācību grāmata vairs nav vienīgais mācīšanās resurss skolēniem
Mūsdienu ātrajā informācijas apmaiņas laikmetā mācību grāmatu saturs mēdz novecot, pirms tās ir sasniegušas skolas. Tāpēc mācīšanās mūsdienās notiek ne tikai no mācību grāmatām drukātā veidā.
Lai mācīšanās būtu bērniem interesanta un sabiedrības vajadzībām atbilstoša, arvien top jauni digitāli un interaktīvi mācību līdzekļi, kurus var pielāgot skolēnu vajadzībām un sabiedrības un zinātnes attīstībai, skolās ienāk interaktīvas izglītības tehnoloģijas. Bērni arvien vairāk mācās reālā dzīves vidē, tā teikt, “iziet ārpus skolas sienām”. Par mācīšanās vietu var kļūt muzeji, tehnoloģiju centri, apkārtnē sabiedriski nozīmīgas vietas un pasākumi. Mācību grāmatas sagatavošana ilgst vairākus gadus, un mēdz gadīties, ka pa šo laiku, piemēram, zinātnē un vēsturē, jau notikuši jauni būtiski pavērsieni, kuri jāiekļauj mācību saturā.
Tādēļ mācību līdzekļi un programmas ir veidotas tā, lai jaunatklājumus var iekļaut mācību saturā. Jaunās tehnoloģijas, internets, datorspēles, filmas, sociālie mediji – viss, kas veido mūsdienu jaunieša ikdienu, var kļūt par izziņas un mācīšanās resursiem dažādos mācību priekšmetos. Tāpēc vienlīdz svarīgi ar mācību satura iedošanu skolā ir arī iedot prasmes izvērtēt pieejamos avotus, rīkus un sniegto informāciju.
Bērnus lasīt var ieinteresēt ar mūsdienīgu literatūru un viņiem interesējošu tēmu
Pilnveidotajā saturā skolotājiem ir iespēja plašāk izmantot mūsdienīgu, bērniem aizraujošu literatūru, dažādot uzdevumus, izmantot teātra mākslas elementus labākai literāro tēlu iepazīšanai u.c., ļaujot izpausties skolotāja radošumam un entuziasmam.
Turklāt lasīšana un valodas bagātināšana, ko sniedz grāmatas, nevar būt attiecināma tikai daiļliteratūru. Lai gan tai ir sava loma un nozīme, tikpat labi tam der arī literatūra par vēsturi, zinātnēm, kvalitatīvi mediju izdevumi u.tml. Līdz ar to lasītprasme un latviešu valodas apgūšana notiek ne tikai latviešu valodas un literatūras stundās, bet arī jebkurā cita priekšmeta stundā. Tad kāpēc neļaut bērniem izvēlēties lasāmvielu saskaņā ar savām interesēm?
Iepazīsties arī ar šādiem uzziņu resursiem:
- Klausāmsaruna jeb podkāsts ”Kāpēc viena mācību grāmata neder visiem?” ''Skola2030'' eksperte un izglītības konsultante Inga Pāvula diskutē ar Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāju Ludmilu Belogrudovu un Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotāju un izglītības portāla "fizmix.lv" saturu veidotāju Valdi Zuteri.
- Kāpēc tiek veidoti mācību līdzekļu paraugi un nav iespējami visiem vienoti mācību materiāli? Noskaties!
- Klausāmsaruna jeb podkāsts “ Kā mācīt un mācīties gramatiku bez smaguma?” Sarunājas sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas, literatūras skolotāja Indra Gailīte un grāmatu "Autentiski teksti valodas apguvē", "Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē" autori, kā arī latviešu valodas pasniedzēju Vašingtonas Universitātē Sietlā Solvita Berra. Sarunas ietvaros tika apskatītas tādas tēmas, kā, piemēram, kas ir gramatika, kādus tekstus izmantot latviešu valodas mācību stundās, kā padarīt vieglāku gramatikas apgūšanu.
- Labai lasītprasmei – visu iesaistīto pušu saskanīgu kopdarbu! Noskaties!
- Jaunākie metodiskie izdevumi latviešu valodas skolotājiem.
- Mācību līdzekļi skolotājiem, kas tapuši ''Skola2030'' ietvaros.
Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (''Skola2030'') veidotā stāstu sērijā “Piedzīvojot pārmaiņas skolās” aicināti skolotāji, skolu direktori, vecāki dalīties ar saviem personīgās pieredzes stāstiem par pārmaiņām skolā.
