Māci bērnam lasīt rotaļājoties! Spēles, video, audio ierakstus, darba lapas lasītprasmes attīstīšanai un nostiprināšanai var atrast Bērnistabā sadaļā "Mācies lasīt!".
Ļoti svarīgi ir, ka bērnam ir komunikācijas prasmes, kas ļaus iekļauties skolas kolektīvā, un iemaņas pašam par sevi parūpēties, tikai pēc tam seko zināšanas, uzsver Tamaša-Blekte:
"Bērnam ir jāzina visas sociālās prasmes, prasme lūgt palīdzību, sakārtot savu darba vietu, savākt aiz sevis mantas, saģērbties, sašņorēt kurpes, salikt savas drēbes un to izdarīt ļoti ātri, lai uz sporta nodarbību var saģērbties. Viņam ir jāprot uzklausīt citi, jāprot uzvesties, nedrīkst darīt pāri, jāprot dzirdēt, ko viņam saka."
Runājot par zināšanām, – matemātikā jaunajiem skolniekiem jāizprot skaitļu pirmajā desmitā daudzums, cik katrs cipars nozīmē, jāprot saskaitīt, atņemt līdz desmit, salīdzināt skaitļu vērtības, kas ir lielāks, kas mazāks.
"Parasti ar matemātiku bērniem nekādu problēmu nav, to viņi prot izdarīt, lielākās problēmas parasti ir bērniem, kuriem nav pietiekami iemācīts lasīt," uzsver skolotāja.
"Bērnam uz skolu jāatnāk jau pietiekami raiti lasošam, nevis velkot burtus zilbēs vai zilbes knapi zilbojot. Viņam ir jāprot pietiekami raiti lasīt, lai saprastu, ko pats ir izlasījis," viņa skaidro.
Tamaša-Blekte norāda, ka līdz ar pēdējo izglītības reformu skolā atcelts ābeces periods, kas nozīmē, ka lasīt bērniem jāiemācās bērnudārzā: "Lielākā problēma ir tā, ka "Skola2030" vadlīnijās [bērnudārziem] viņi ir definējuši minimālās prasības, un ļoti daudzi pedagogi paliek pie minimālajām prasībām un nemaz nemāca bērniem lasīt."
Turklāt pedagogiem pirmajā klasē pēc programmas lasīt nav jāmāca. "Pēc būtības mācību programma šobrīd pirmajām klasēm neparedz bērniem mācīt vilkt zilbītes, vilkt vārdus jeb šo lasīšanas tehniku, jo arī
mācību materiāli veidoti ar domu, ka bērns uz skolu atnāk lasošs," skaidro skolotāja.
Dzene piekrīt, ka tas, ko saka pirmsskolas pedagogi un ko prasa sākumskolas skolotāji, viņas pieredzē atšķiras. Beidzot dārziņu, no bērna prasa spēju lasīt zilbēs, bet pēc vasaras, uzsākot skolas gaitas 1. klasē, bērnam jāmāk lasīt pilnos teikumos.
"Trakākais ir tas, ka, tikai pateicoties tam, ka man ir četri bērni, es spēju savilkt kaut kādas paralēles. Parasti cilvēki saka, ka manam bērnam viss ir kārtībā, problēmu nav, bet īstenībā
man ir četri bērni, un viņi ir mācījušies dažādos bērnudārzos, un nevienā no tiem bērnudārziem mani bērni neiemācījās lasīt," stāsta Dzene.
Viņa norāda, ka tas nav pārmetums bērnudārzu pedagogiem, jo ir skaidrs, ka grupiņā, kurā ir 24 bērni, bet nodarbības notiek tikai pusotru stundu rīta pusē, lasītprasmes mācīšanai laika ir gaužām maz, tāpēc skolās joprojām būtu vajadzīgs atkārtošanas, ābeces periods.
"Tad ir jautājums, kurš ir vainīgs? Vecāks, kurš nevar savam bērnam iemācīt lasīt, jo viņam nav ne materiālās bāzes, ne pedagoģiskās izglītības? Vai arī vainīgs ir pirmsskolas pedagogs, kuram ir 24 vai 29 bērni, jo ir taču obligātā apmācība?" viņa jautā.
Vienlaikus viņa atzina, ka katrā skolā, katrā bērnudārzā strādā dažādi pedagogi ar dažādām prasībām.
"Ir skolas, kuras nenormālos tempos jau pirmajā septembrī iet uz priekšu, ir citas skolas, kuras ļoti lēni uzsāk, un nav nekādas vienotības. Tā ir laimes spēle," uzskata Dzene.
Četru bērnu mamma iesaka visiem vecākiem turpināt savu bērnu izglītošanu vasarā, jo mācīšanās lasīt nenozīmē tikai garu stundu pavadīšanu pie grāmatām, to var trenēt ikdienā.
"Vienkārši paņem to bērnu, aizej uz veikalu un lasi, kas rakstīts uz tās pakas – griķi vai rīsi. Vienkārši meklēt dzīvē, kāpēc tā lasītprasme ir vajadzīga. Lasi ielu nosaukumus, liec saprast, ka bērnam tas ir dzīvībai svarīgs moments – prast lasīt," viņa iesaka.
Lasītprasmes mācīšanos vasarā iesaka arī Tamaša-Blekte, turklāt arī tiem bērniem, kuri lasīt jau prot: "Arī tiem vecākiem, kuru bērni it kā lasa, varbūt nelasa raiti, bet viņiem ir skaidra lasīšanas tehnika, arī viņiem vasarā ir jāturpina lasīt, lai prasme pa tiem trīs mēnešiem tiktu nostiprināta, pilnveidota. Jebkuram bērnam, vai viņš māk lasīt, vai nemāk, vasarā par lasīšanu ir jādomā."
Bērnam nepieciešamās zināšanas, dodoties uz pirmo klasi
Vecākiem, kuriem vasarā ir iespēja gatavoties skolai kopā ar topošo pirmklasnieku, noderēs saraksts ar zināšanām un prasmēm dažādās jomās, kas bērnam jāzina, beidzot pirmsskolas iestādi.
Valodu mācību joma
- Pazīst skaņām atbilstošos burtus.
- Bērns veido un lasa vārdus, no vārdiem veido tekstus, raksta pazīstamus burtus un vārdus.
- Bērns lasa un raksta burtus un vārdus savā tempā atbilstoši savām spējām.
- Prot saprotami un secīgi stāstīt par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto.
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
- Bērns apzinās sevi, piederību ģimenei, valstij, prot nosaukt Latvijas valsts simbolus.
- Bērns atšķir labu rīcību no sliktas, spēj prognozēt dažādas rīcības sekas ar drošību saistītās ikdienas situācijās.
- Bērns ievēro noteikumus, saprot, pie kā un kādā gadījumā vērsties pēc palīdzības.
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
- Bērns ir iepazinis latviešu tradicionālajai kultūrai raksturīgo.
- Brīvi dzied, muzicē, dejo un improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem.
- Bērns vēro, klausās un iztēlojas, prot izmantot dažādus materiālus, lai realizētu radošās idejas.
Dabaszinātņu mācību joma
- Bērns saprot drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar dzīvniekiem (tostarp kukaiņiem), augiem un sēnēm (tostarp nepazīstamām), zina, ka daba jāsaudzē, un iesaistās tās sakopšanas darbos.
- Bērns novēro, salīdzina, eksperimentē un izzina augu, dzīvnieku un sēņu pazīmes, prot salīdzināt dažādus materiālus un pamana pārmaiņas dabā.
Matemātikas mācību joma
- Bērns prot skaitīt līdz desmit, pazīst un raksta ciparus.
- Darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā, veido skaitļa sastāva dažādas variācijas.
- Bērns šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks"), nosauc objektu atrašanās vietu telpā (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi").
- Ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību.
- Zina dažādas formas, figūras, telpiskus ķermeņus.
Tehnoloģiju mācību joma
- Bērns tur un pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus.
- Piedalās vienkāršu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura nozīmi.
- Bērns stāsta par savām iecerēm, prot plānot, izvēlēties nepieciešamos materiālus un ieceres īstenot.
Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
- Bērns ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā, pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām, piedalās kustību rotaļās, notur līdzsvaru.
- Bērns ievēro personīgo higiēnu, apzinās savu dzimumu.
Ar noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem var iepazīties šeit.
