Triju bērnu mamma Karīna no Jelgavas stāsta, ka dēlus liekā svara problēma nav skārusi, bet meitu gan. Šis ģimenei ir sāpīgs jautājums meitai jau no četru gadu vecuma.
Mamma Karīna: “Galvenais ir laicīgi attapties un saprast, ka kaut kas ir jāsāk darīt, bet tagad kā astoņgadniekam ir grūti iestāstīt, ka, meitiņ, tev jāapēd tā sava porcija un tagad ir jāapstājas, jo viņai nav sāta sajūtas. Mēs mēģinām viņai kontrolēt porciju lielumu, mēģinām šķīvi sadalīt, ka puse dārzeņi, viena trešā ogļhidrāti un olbaltumvielas.”
Katrs piektais piecgadīgais bērns Latvijā cieš no liekā svara, aptuveni tikpat ir arī bērnu vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem.
“Ķermeņa masa un ķermeņa masas indekss ir lielāko daļu par 70% lielāks, nekā viņiem vajadzētu būt šajā vecumā. Un ķermeņa masa attiecībā pret vecumu un dzimumu mums ir stipri, stipri augsta,” skaidroja bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne.
Nepietiekamas fiziskās aktivitātes, neveselīgs uzturs, nepamatoti atbrīvojumi no fiziskām nodarbībām skolā pastiprina aptaukošanās problēmu bērnu vidū, kas, pēc speciālistu domām, jau ir jārisina valstiskā līmenī.
Lai mazinātu bērnu liekā svara problēmu, tas ģimenes ārstiem ir darbs ar visu ģimeni bērna regulāro vizīšu laikā. Nereti nepieciešama ne vien uztura speciālistu, bet arī psihologa iesaiste, jo liekā svara dēļ palielinās arī depresija bērniem.
Dzīvīte-Krišāne: “Tas ir tāds apburtais loks, jo socializēšanās problēma, komunikācijas problēma jau uztur šo hronisko stresu un, paaugstinoties stresa līmenim, tas paaugstina šo virsnieru hormonu, kas arī veicina svara pieaugumu.”
Pusaudži ar lieko svaru ap 100 kg mediķu praksē nu jau ir norma. Dažkārt vecāki pie ārstiem vēršas jau tad, kad bērnam ir otrā tipa cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens.
SPKC vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule skaidroja galvenos virzienus, kuros būtu jāstrādā gan valstij, gan pašvaldībai, gan ģimenei – “fiziskās aktivitātes palielināšana līdz ieteicamam līmenim, jo bērnam ir jābūt fiziski aktīvam vismaz stundu dienā.”
SPKC piebilst, ka Latvijā ir ne vien zemākais augļu un dārzeņu patēriņa rādītājs Eiropas Savienībā, bet, kā jau norādījušas dažādas pasaules veselības organizācijas, ir jādomā, kā mazināt dažādu našķu un citu neveselīgu ēdienu reklāmas.
