Ekonomiskā vardarbība ir situācija, kurā kāds cits, iespējams, dzīvesbiedrs, bērns vai radinieks izmanto otra naudu vai īpašumu bez cilvēka piekrišanas vai viņam nezinot. Par ekonomisko vardarbību uzskata arī manipulēšanu ar mērķi ietekmēt otra lēmumus.
Biedrības "Skalbes" direktore, psiholoģe Zane Avotiņa uzsver, ka
nauda jau izsenis tiek izmantota kā vardarbības līdzeklis, liedzot iespēju veselīgi un pilnvērtīgi funkcionēt dzīvē.
Centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce piebilst, ka ekonomiskā vardarbība arī liedz iespējas, kas rada ekonomiskās iespējas, piemēram, izglītoties. Finanšu ierobežošana ir ļoti daudzveidīga.
Ekonomiskā vardarbība ir izplatīta ģimenēs, to var novērot starp pieaugušiem bērniem un vecākiem, bet tā var notikt arī valsts mērogā, var notikt darba vidē, kad iedzīvotājiem ir netaisnības sajūta.
Parasti sabiedrība pieņem, ka cieš sievietes. Ir būtiski pieminēt, ka agresors ir arī sieviete, cieš arī vīrieši, bet mazākā apjomā. Vīrieši mazāk vēršas pēc palīdzības, parasti darbojas stereotipiskā domāšana, ka vīrieši ir stipri un nesūdzas.
Ekonomiskā vardarbība ģimenē kombinējas ar citiem vardarbības veidiem. Tas saistās ar vēlmi pakļaut. Ir grūti nošķirt emocionālo vardarbību, visbiežāk klienti, kas cieš no emocionālās vardarbības, to atpazīst,tikai redzot vai dzirdot līdzīgus dzīvesstāstus.
Ekonomiskās vardarbības sekas ir personības un redzējuma izkropļojums
Šķiršanās gadījumos ir svarīgi, ka ar tiesas lēmumu ir noteikts uzturlīdzekļu apmērs bērnam. Ja ir bijusi noslēgta laulība, tad sieviete var prasīt arī sev uzturlīdzekļus; to nevar, ja attiecības nav bijušas reģistrētas
Zane Avotiņa uzsver, ka bieži vardarbības veicēji netiek sodīti, sekas nav tik nopietnas, lai vardarbības veicēji mainītos. Sajūta, ka “es esmu nesodāms”, ļauj izdarīt dažādas vardarbības.
Centra "Dardedze" klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma skaidro, ka, runājot par ekonomisko vardarbību, ne tik bieži domā par bērniem, kuri no tās cieš. Bērni jūt spriedzi, redz, kuram ģimenē ir vara, kurš ir upuris, bērns var pārņemt vienu no lomām.
