Anda Mičule no IZM norāda, ka esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos ir norādīts gan komplekta audzēkņu skaits, gan sasniedzamie rezultāti.
Sporta skolas ir uz rezultātu orientēta izglītību. Draudzības spēles ir interešu izglītības jautājums.
Kuldīgas Sporta skolas direktors Agris Kimbors norāda, ka nav kritēriju sākuma sagatavotības grupām, tālāk ir jāuzrāda nepieciešamie rezultāti. “Negribu šādus uzstādījumus, jo gadās, ka labi sportisti, sākot mācības, ir bijuši fiziski ļoti vāji. Sporta skolas nākotnē var uzlabot savus uzstādījumus.” Skolēns, kurš absolvē sporta skolas, saņem diplomu, tas apliecina, ko iemācījies, un tas ir nenovērtējams ieguldījums sabiedrībā.
Jautājumā par kritērijiem – kurus bērnus atstāt sporta skolās, kuri pāriet uz interešu pulciņiem, par to ir vēl jārunā.
“Sistēmai jābūt samērīgai, lai sporta skolu var absolvēt vidēja līmeņa audzēknis.”
Aivars Fridrihsons no Siguldas Sporta skolas min divas svarīgus jautājumus – izvērtēšanu un atlasi.
Ir grūti bērnam sešos septiņos gados noteikt potenciālu, kas var attīstīties treniņu rezultātā.
Trenerim jānovērtē, lai var sākt treniņu procesu. Ja bērns sāk sportot interešu izglītībā, tad jābūt mehānismam, kā bērns no interešu izglītības var pāriet uz sporta skolu, ja ir labi rezultāti un motivēta interese. Pieejai jābūt elastīgai un savstarpējai izpratnei, kā kopā darīt vienu darbu.
Anda Mičule norāda, ka MK noteikumi nosaka, ka var bērns no interešu izglītības pāriet uz sporta skolām mācīties.
Nākamajā nedēļā ir plānotas tikšanās, būs apkopta informācija no 21 federācijas, tad tiks pieņemti lēmumi par tālāko šī jautājuma virzību, lai būtu pēc iespējas vienādākas sporta skolu prasības uz valsts finansējumu, pauž Anda Mičule.
