"4. studijai" vēstuli atsūtījusi kāda norūpējusies mamma, kuras bērnam, iestājoties vidussskolā, pēkšņi mainīta 4. klasē izvēlētā valoda, kuru meitene apguvusi vairākus gadus.
4. klasē bez jebkādām šaubām kā otra svešvaloda tika izvēlēta vācu valoda, jo jau tad bija apmēram skaidrs, par ko vēlētos kļūt un ko mācīties tālāk. Tagad skolā vienīgā otrā valoda ir krievu valoda. Nav nekādu pretenziju apgūt vēl kādu valodu, taču sākumā tika solīts, ka mācības notiks grupās un ar pielīdzinātu vērtēšanas sistēmu audzēkņiem bez priekšzināšanām. Bet realitātē visi mācās un tiek vērtēti vienlīdzīgi.
Vācu valoda izvēlēta apzināti, meitene arī bijusi vairākās nometnēs Vācijā, bet, iestājoties profesionālajā vidusskolā, no vācu valodas pēkšņi bijis jāpārlec uz krievu valodu, no kuras bērns nav zinājis pat nevienu kirilicas burtu.
Lieki piebilst, cik daudz var iemācīties un vispār kaut ko saprast, ja tiec iesviests pie citiem, kuri šo valodu mācījušies jau vairākus gadus! Ir runāts ar skolas vadību, taču atbilde esot – "jāpaciešas un viss". Varot jau vākt parakstus, rakstīt iesniegumus, taču neesot jēgas, jo trūkst pedagogu. Šāda situācija esot daudzās Latvijas skolās, bet tam taču nevajadzētu būt par iemeslu, lai problēma netiktu risināta? Ko darīt tiem, kuri, pārejot no pamatskolas uz vidusskolu, nonāk šādā situācijā?
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta vietnieks Maksims Platonovs skaidroja:
"Mēs nevaram prasīt to, ka katra skola nodrošina to svešvalodu, ko mācījies iepriekš. Manuprāt, gan vecākiem, gan audzēkņiem savlaicīgi būtu jāizvērtē tās iespējas, jāiegūst informācija, un skolai būtu godīgi jāatbild par to, ko skola piedāvā.
Iespējams, ka komunikācijas rezultātā noticis pārpratums, ticis kaut kas solīts ar atvieglotu saturu, kas nav vainagojies ar panākumiem. Šis būtu jautājums, kas būtu jāizrunā ar skolu.
Audzēkne, saprotu, ir nepilngadīga, tad viņas vārdā jautājumu skolā var uzdot arī vecāks. Tas būtu arī jādara, jo tas ir bērna interesēs, atrisinājums jārod."
