Starp 50 pētījuma dalībvalstīm Latvija ieņem augsto 11. vietu, 2006. gadā Latvijā bija 13. vietā, un toreiz pētījumā piedalījās skolēni no 40 valstīm.
“Latvijas ceturto klašu skolēnu sasniegumi lasītprasmē kopš to mērīšanas sākuma 2001. gadā vienmēr ir bijuši salīdzinoši augsti. Šajā vecuma grupā šobrīd esam ne tikai spējuši saglabāt iepriekšējo līmeni, bet arī progresēt kopā ar diezgan lielu valstu skaitu, kam arī ir šādas attīstības tendences. Domāju, ka ar sākumizglītības kvalitāti valstī varam būt apmierināti,” norāda Latvijas Universitātes (LU) Izglītības pētniecība institūta vadošā pētniece Antra Ozola.
Pētnieki secinājuši, ka
Latvijas skolēniem labāk padodas lasīšana informācijas ieguvei, nekā lasīšana literārās pieredzes gūšanai, tāpēc viņi iesaka skolās ar latviešu mācību valodu vairāk uzmanības pievērst literāro tekstu lasītprasmes attīstīšanai.
Pētījums arī parāda, ka mūsu skolēniem labāk padodas sarežģītu nekā salīdzinoši vienkāršāku uzdevumu izpilde.
Jāuzsver, ka skolēnu lasītprasme ceturtajā skolas gadā ir īpaši nozīmīga, jo šajā laikā notiek pāreja no lasīt mācīšanās uz mācīšanos lasot. Laba lasītprasme ir pamats sekmīgām mācībām turpmākajos gados.
"IEA PIRLS 2016" pirmie rezultāti:
- Starp 50 pētījuma dalībvalstīm Latvija ieņēmusi augsto 11. vietu. Virs mums ir Krievija, Honkonga, arī Somija, Polija, Zviedrija. Toties ranga tabulā apsteigta Dānija, Lietuva, Itālija, Vācija, ASV, Nīderlande, Beļģija un daudzas citas valstis.
- Visaugstākie 4. klases skolēnu lasītprasmes sasniegumi joprojām ir Rīgas skolēniem. Sasniegumi nav paaugstinājušies Zemgalē.
- Visaugstākie vidējie skolēnu lasītprasmes sasniegumi ir Rīgas sākumskolās.
- Gandrīz visās pētījuma dalībvalstīs meiteņu lasītprasmes sasniegumi 4. klasē ir statistiski nozīmīgi augstāki par zēnu vidējiem sasniegumiem. Sasniegumu starpība starp dzimumiem Latvijā 10 gadu laikā ir samazinājusies, tomēr tā joprojām ir nozīmīga.
- Starptautiski salīdzinoši Latvijas skolēniem ir ievērojami zemāks savu lasīšanas prasmju pašnovērtējums, nekā varētu gaidīt pie tik augstiem sasniegumiem.
- Kopumā Latvijā skolēniem ar krievu mācību valodu ir statistiski nozīmīgi augstāki sasniegumi lasītprasmē nekā skolēniem ar latviešu mācību valodu, bet krievvalodīgajiem skolēniem laukos ir īpaši zemi vidējie lasītprasmes sasniegumi.
- Latvijas lauku teritoriju skolās ir salīdzinoši vairāk skolēnu, kuri sasnieguši tikai zemu lasītprasmes līmeni, nekā citās urbanizācijas grupās.
"PIRLS 2016" pētījumā piedalījās 4157 skolēni, viņu vecāki, skolotāji un skolu direktori no 150 skolām. Pētījuma instrumenti ir lasītprasmes novērtēšanas testi, skolēnu aptaujas, vecāku aptaujas, skolotāju aptaujas, skolu direktoru aptaujas, aptauja valsts līmenī par izglītības sistēmu. Pētījuma mērķis – palīdzēt pilnveidot lasīšanas mācīšanos un mācīšanu, kā arī Latvijas izglītības sistēmu kopumā. Dalību "IEA PIRLS 2016" pētījumā Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina sadarbībā ar projekta partneri – Latvijas Universitāti.
