Kas tad bērniem ir jāprot valodu un matemātikas mācību jomās, beidzot pirmsskolu? Kur beidzas pirmsskolas skolotāju atbildība, un kādas valodas prasmes apgūst 1. klasē? Kāda loma un atbildība ir vecākiem?
Īstenojot pirmsskolas izglītības programmas, ļoti būtiski ir līdz skolas gaitu uzsākšanai iemācīties patstāvīgi ēst, ģērbties, pārzināt savas skolas somas saturu, uzrakstīt sava vārda burtus, tomēr ierasts, ka nereti lielāka nozīme tiek piešķirta tam, lai visi bērni, pirmsskolu beidzot, prastu rakstīt vārdus, teikumus, prastu izlasīt noteiktu skaitu vārdu minūtē, un tiek sagaidīts, ka matemātikā viņi rēķinās saskaitīšanas un atņemšanas uzdevumus ar divciparu skaitļiem. Vai šajā gadījumā ātrāk un vairāk ir labāk?
Ko saka pirmsskolas izglītības vadlīnijas par lasītprasmi, rakstītprasmi, matemātikas prasmēm?
Saskaņā ar vadlīnijām, pirmsskolas izglītības pakāpes nobeigumā bērnam būtu jāapgūst šādi pratību pamati:
• raksta rakstītos burtus;
• lasa vārdus un saprot izlasīto;
• nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā;
• veido skaitļa sastāva dažādas variācijas;
• skaita un skaitu apzīmē ar ciparu, raksta ciparus;
• salīdzina pēc skaita un lieluma, lietojot vārdus “vairāk”, “mazāk”, “lielāks”, “mazāks”.
Ko tas nozīmē? Kā skolotājs vislabāk var atbalstīt pamatīgu šo sasniedzamo rezultātu apguvi?
Raksta rakstītos burtus neierobežotā laukumā uz dažādām virsmām
Bērns patstāvīgi raksta burtu elementus (svītru, lociņu, ovālu, pusovālu, cilpu) uz dažādām virsmām. Saskata apkārtnē, tekstā pazīstamus rakstītos burtus un nosauc tos.
Skolotājs piedāvā dažāda veida vingrinājumus burtu elementu rakstīšanai un pārvilkšanai. Seko zīmuļa pareizam satvērienam. Aicina uzrakstīt jau zināmos rakstītos burtus. Rada situāciju, kurā piedāvā iemācīties rakstīt burtu. Piedāvā rakstīt uz dažādām virsmām (smiltīm, papīra, gaismas galda) neierobežotā un ierobežotā laukumā. Aicina novērtēt, kā burts izdevies, kā to varētu uzrakstīt vēl labāk. Uzsvars ir uz rakstītprasmes vingrināšanos, un bērniem katru dienu ir iespēja šīs prasmes lietot sev nozīmīgā ikdienas kontekstā, piemēram, veidojot domu karti par kādu tematu, bērni paši pieraksta savas idejas un jautājumus.
Lasa vārdus un saprot izlasīto
Bērns nosauc sev pazīstamos burtus. Nosauc sev zināma burta atbilstošu skaņu. Saliek vārdu no burtiem, ievērojot virzienu no kreisās uz labo pusi. Lasa savu vārdu. Lasa īsus vārdus apkārtējā vidē sastopamus vārdus, grāmatās, žurnālos, digitālos informācijas avotos.
Skolotājs rada situācijas, kurās nepieciešams izlasīt īsu tekstu, piemēram, jaunu uzrakstu redzamā vietā. Nosauc jau zināmos burtus, aicina bērnus vingrināties, izlasot visu tekstu. Lasīšanai piedāvā īsus vārdus, burtu un vārdu spēles. Cenšas strādāt ar bērniem mazās grupās vai individuāli.
Matemātikas mācību jomā nosauc priekšmetu skaitu skaitļu 10 apjomā praktiskā darbībā
Bērns atrod noteikta skaita priekšmetus. Pie noteikta skaita priekšmetiem pievieno vēl vienu, nosauc to. Uzliek priekšmetus atbilstoši skaitam. Grupē priekšmetus skaitļu 10 apjomā dažādā veidā. Nosauc priekšmetu skaitu.
Skolotājs piedāvā spēles un rotaļas, kuras jāskaita vai jāgrupē noteiktā skaitā, piemēram, priekšmeti, bērni. Aicina ņemt, grupēt, skaitīt un nosaukt noteikta skaita priekšmetus ikdienā sadzīviskās situācijās.
Skaitu apzīmē ar tam atbilstošu ciparu, raksta ciparus
Bērns turpina mācīties pazīt ciparus praktiskā darbībā. Sajūt cipara formu ar tausti, izstaigājot to, attēlo to ar savu ķermeni. Saskata un nosauc ciparus apkārtējā vidē. Ciparu kartīti pieliek pie atbilstošas priekšmetu kopas. Praktiskā darbībā nosauc priekšmetu skaitu. Raksta ciparus.
Skolotājs izvieto telpā skaita un ciparu kartītes. Pievērš bērna uzmanību cipariem apkārtējā vidē. Jautā par ciparu, aicina parādīt un nosaukt to. Piedāvā materiālus ciparu izgatavošanai. Piedāvā apzīmēt priekšmetu skaitu ar atbilstošu ciparu. Rosina iepazīt cipara formu, piemēram, saskatīt līdzību ar kādu priekšmetu vai dabas objektu. Piedāvā rakstīt ciparus uz dažādām virsmām (smiltīm, papīra, gaismas galda) neierobežotā laukumā.
Veido skaitļa sastāva dažādas variācijas
Bērns praktiski darbojas ar skaitāmo materiālu, izzinot skaitļa sastāvu. Veido skaitli no vieniem. Praktiskā darbībā dala skaitu uz pusēm, divās, trīs daļās utt. Veido skaitļa sastāva dažādas variācijas (10 sastāv no 4; 4; 2 vai no 1; 9).
Skolotājs piedāvā veidot skaitļa sastāvu praktiskā situācijā, piemēram, “kopā esam 10 – 5 meitenes un 5 zēni”. Rosina sadzīves situācijās saskatīt dažādas skaitļa variācijas, piemēram, cik logu mājai katrā stāvā, cik logu ir pavisam. Sagatavo skaitāmo materiālu kopā ar bērniem.
Šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc lieluma (lietojot vārdus “vairāk”, “mazāk”, “lielāks”, “mazāks”)
Bērns salīdzina vienādas un nevienādas priekšmetu kopas pēc vienas pazīmes. Salīdzina priekšmetus, lietojot vārdus “vairāk”, “mazāk”, “lielāks”, “mazāks”. Salīdzina vienādas un nevienādas kopas pēc skaita, skaitot vai neskaitot, savietojot priekšmetus 1:1, lieto jēdzienus “vairāk”, “mazāk”.
Skolotājs piedāvā dažāda lieluma priekšmetus salīdzināšanai un šķirošanai. Jautā, kā var sašķirot priekšmetus. Rosina nosaukt dažādas pazīmes, gaida bērnu atbildes. Rosina priekšmetus sašķirot pēc savas izvēles un savu izvēli pamatot. Uzklausa bērna teikto, nosauc bērna darbību. Līdzdarbojas, rosinot likt priekšmetus dažādos veidos, aicina salīdzināt tos. Bērni ir dažādi, un dažādas ir bērnu mācīšanās vajadzības. Vieni pirmsskolā, iespējams, jau rēķinās, reizinās, lasīs īsus stāstus un rakstīs teikumus, citi mācēs uzrakstīt tikai savu vārdu. Skolotājiem svarīgi diferencēt darbu pirmsskolā, kur katrs bērns atbilstoši savām prasmēm virzās uz priekšu, vērojot katru un mērķtiecīgi virzot katra bērna attīstību. Lieliski, ja vecāki sadarbībā ar skolotāju var atbalstīt arī mācībās, turpinot izmantot pirmsskolā iemācītās prasmes arī mājās. Piemēram, ieraugot lielus burtus, vārdus apkārtējā vidē, aicināt arī bērnam palīdzēt atpazīt tos, mēģināt lasīt kopā.
Būtiski, ka bērni ne tikai apgūst prasmi lasīt, rakstīt, rēķināt, bet saskata šo prasmju jēgu un pielietojumu reālajā dzīvē, iegūst motivāciju šīs prasmes attīstīt un pielietot, mācīties praktiskā darbībā un ar prieku.
Svarīgi ir nevis prast atpazīt burtus, bet veicināt motivāciju lasīt, lai saprastu vārdu saturu. Rakstīt tādēļ, lai nodotu ziņu.
Nevis tikai atpazīt ciparus, bet saprast, kādu daudzumu katrs no tiem apzīmē. Mācīties jēgpilni, nesteidzīgi un pamatīgi. Šāda pieredze būs labs pamats turpmākā mācību procesā. Attīstot rakstītprasmi, pirmsskolā skolotājs ar bērniem var veidot grāmatas, kuras pēc tam tiek lietotas (dabas, pasaku, burtu), rakstīt vēstules, aicināt vecākus vai citas grupas bērnus uz pašu veidotu izrādi, koncertu, draudzības ballīti, iesaistīties labdarības akcijā. Ļaujot darboties bērniem pašiem, jārēķinās, ka vienmēr būs vajadzīgs vairāk laika un pacietības, nekā tad, ja visu noorganizē pieaugušie, tāpēc reizēm bērniem apgūt un paveikt mazāk, bet pašiem un ar jēgu, ir labāk, nekā apgūt vairāk zināšanu, bet bez sasaistes ar reālo dzīvi. Ļausim bērniem būt laimīgiem un paturēsim prātā, ka svarīgākais, ko veicināt pirmsskolā, ir bērnu mācīšanās prieks un vēlme motivēti darboties – lai apgūtās prasmes un zināšanas tiek pielietotas, lai izzinātu, pētītu un nodotu to tālāk citiem.
Lai uzzinātu vairāk par valodas apguvi pirmsskolā – noklausieties ''Skola2030'' satura izstrādes ekspertes Dr.paed. Sandras Zariņas stāstījuma ierakstu konferencē “Darbojos, izzinu – mācos ar prieku!”
