Jau no mazotnes bērns apgūst burtus, pirmsskolas vecumā prot burtus sasaukt kopā, pirmajā klasē mācās lasīt un izprast lasīto. Vecākiem jāatceras, ka lasītprasme sāk attīstīties ne tikai no burtu iepazīšanas brīža , bet no tā, ka bērnam lasa priekšā, bērns klausās un cenšas izprast tekstu.
Lasīšana un teksta izpratne ir cieši saistīta ar to, kā bērna lasītprasme attīstīsies vēlāk.
Kas ir lasītprasme
Ja agrāk uzskatīja, ka lasītprasmes rādītājs ir bērna spēja izlasīt vārdus (tehniski lasīt), tad tagad uzmanība tiek pievērsta lasītprasmei (prasmei lasīt un saprast lasīto).
Lasītprasme ir spēja saprast tekstu, būtiskāko informāciju, prasme analizēt tekstu.
Lasītprasme ir mācīšanās atslēga.
Latvijas skolēnu lasītprasme uzlabojas
Jau ziņojām, ka paziņoti starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma 4. klasēm "PIRLS 2016" rezultāti. Mūsu bērnu panākumi iepriecina - salīdzinājumā ar iepriekš veikto pētījumu 2006. gadā patlaban Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasītprasmē ir ievērojami uzlabojušies. Apsteigta Dānija, Lietuva, Itālija, Vācija, ASV, Nīderlande, Beļģija un citas valstis.
Šāds starptautisks pētījums notiek ik pa 5 gadiem, tajā šogad piedalījās 50 valstis. Dalībvalstu sastāvs mainās - 2001.gadā piedalījās 35 valstis, 2006. gadā 60 valstis un 2016.gadā 50 valstis. Šajos gados pētījumā piedalījās arī Latvijas 4.klases skolēni. Vieta pētījumā ir nestabils rādītājs, jo mainās dalībvalstis. Tomēr pēdējie rezultāti liecina, ka lasītprasme uzlabojusies.
To ietekmē arī mācību programmas, Valsts izglītības satura centram (VISC) pēdējos piecus gadus lasītprasme ir prioritāte. Ir sagatavoti dažādi materiāli pedagogiem un organizēti labās prakses piemēri, lai veicinātu lasītprasmi skolā.
4. klase šim pētījumam izvēlēta, jo uzskata, ka līdz 4. klasei bērns vēl mācās lasīt, bet vēlāk bērni ir spējīgi prasmes izmantot teksta lasīšanai un sapratnei.
"PIRLS 2016" tests rāda, ka labāki lasīšanas rādītāji ir Rīgā. LU vadošā pētniece Antra Ozola uzsver, ka ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis ir viens no lasītprasmes rādītāju ietekmējošiem faktoriem, Rīgā ģimenes ir situētākas nekā reģionos, tas izskaidro augstākos rādītājus. Pētījums rāda, ka meitenes lasa labāk nekā zēni. Izrādās, ka meitenes par zēniem labāk lasa gandrīz visur pasaulē. Rādītāji arī liecina, ka vēlāk ir mazāk zēnu augstākajā izglītībā.
Lasītprasmes tests ir divreiz pa 40 minūtēm garš, jāizlasa divi teksti, jāatbild uz jautājumiem. Latvijā bērni ir spējīgi izlasīt tekstu. Lasīšanas ātrums ir labs, tas ir labs rādītājs, bet primārais nav lasīšanas ātrums, bet spēja saprast tekstu, izdarīt secinājumus.
Lasīšana uz laiku. Vai tā ir pieņemama metode?
Skolās joprojām izmanto lasīšanu uz laiku, lai pārbaudītu bērna lasītprasmi. VISC pārstāve Aiva Šenne uzsver, ka par mācību un metodisko paņēmienu izvēli atbild skolotāja. Skolotāja var izvēlēties arī lasīšanu uz laiku.
Lasīšana uz laiku kā lasītprasmes pārbaude diagnosticēšanai var būt labs instruments, bet to nav jāpārvērš par publisku pasākumu. Ir nianses, kā to darīt, lai netraumētu bērnu. Uzstādījums ir - kā meklēt lasītprieku. Ja vecāki ar to sastapušies un neatbalsta šo metodi, tad vecākiem jādodas pie skolotājiem, lai izrunātu situāciju un meklētu risinājumu.
Kaut arī uzskata, ka ceturtās klases skolēns prot lasīt un saprast tekstu, tomēr lasītprasmi apgūst arī vēlāk un ne tikai latviešu valodā un literatūrā, bet visos mācību priekšmetos, pat sportā. Lasītprasmi jāapgūst līdz pat 12.klasei, jo tā palīdz izprast tekstu. Pat matemātikas centralizētajos eksāmenos bieži skolēns nav spējis saprast tekstu, kā dēļ saņem zemāku vērtējumu.
Teksta sapratni veicina mudināšana domāt līdzi tekstam, iedziļināties. Te noderīgi ir pārrunas par izlasīto, vingrināšanās, dažādi lasīšanas uzdevumi.
