Latvijas izglītības sistēmā – skolās un bērnudārzos – šogad mācās vairāk nekā 4000 bērnu no Ukrainas. Valodas barjeras dēļ pilnīga iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā nav iespējama.
"Ļoti grūti! Ļoti grūti. Mēs nespējam visam tikt līdzi, visos mācību priekšmetos. Bet pagaidām kaut kā cenšamies," pauda kara bēgle no Ukrainas Inga.
Ingai ir trīs bērni. Abi vecākie mācās Natālijas Draudziņas vidusskolā Rīgā, pa vakariem – tālmācībā Ukrainā. Jaunākā sešgadniece – četras dienas nedēļā mācās 1. klasē tiešsaistē Ukrainā. Bet piektdienās apmeklē latviešu bērnudārzu.
Inga stāsta, ka bērni "pilnīgi visu pārtulko ''Google'' tulkotājā. Kas no iztulkotā nav saprotams, to nākas uzminēt. Pagaidām ir tā. Cenšamies uzminēt. Jā, mācību diena ir ļoti gara. Visas brīvdienas arī pildām mājasdarbus, mācāmies."
Pēc Ukrainas vēstniecības aplēsēm, tālmācībā Ukrainā mācās apmēram puse no visiem ukraiņu bērniem, kuri ar ģimenēm ir guvuši patvērumu Latvijā. Lai palīdzētu bērnu vecākiem uzzināt par pieejamo atbalstu Latvijas skolās, nevalstiskās organizācijas uz tikšanos ar ukraiņiem aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra speciālistus. Un tulci, kas pusēm palīdzēja sazināties.
"Ukraiņu mammām ir diezgan daudz jautājumu. Kādas ir iespējas apgūt latviešu valodu? Jo, protams, latviešu valoda ir vislielākais izaicinājums, bērniem integrējoties mūsu izglītības iestādēs. Tāpat arī, piemēram, kādas brīvpusdienas ir pieejamas, interešu pulciņi," stāstīja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
Izglītības un zinātnes ministrijā apzinās, lai gan ir dažādi atbalsta instrumenti, piemēram, papildu latviešu valodas nodarbības, bērnu vārdu krājums ir nepietiekams. Ir skaidrs, ka daļa būs spiesti Latvijas skolās palikt uz otru gadu.
"Tādas ir arī iespējas, - atkārtoti mācīties tajā pašā klasē. Un, protams, īpaši 9. un 12. klasē, kur ir atestāta apliecības. Tas ir īpaši svarīgi, jo valsts nevar izsniegt apliecību un atestātu ar nepilnīgām valodas zināšanām vai kādu mācību priekšmetu neapgūšanu," stāstīja IZM vecākā eksperte Olita Arkle.
Bez valodas jautājumiem pārrunāta arī apcelšana izcelsmes dēļ. Tatjanas dēls, kurš mācās 5. klasē, cieš no kāda klasesbiedra.
Kara bēgle no Ukrainas, trīs bērnu mamma Tatjana skaidro, ka "tā ir apsaukāšanās, tā ir grūstīšanās, arī sit viņam. Vēl mēdz notikt tā, ka stundas laikā vienkārši uz skaļruņa atskaņo Krievijas himnu. Tas ilgst jau divus mēnešus. Es gāju runāt ar klases audzinātāju, nekādas jēgas."
Izglītības un zinātnes ministrijā sola uz šiem signāliem reaģēt kopā ar atbildīgo Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Kopumā līdz šim tie bijuši tikai izņēmuma gadījumi, kad novērotas līdzīgas problēmas.
