Kādi ir skolu lielākie izaicinājumi un iespējamie vides risinājumi, par to saruna raidījumā "Ģimenes studija".
Bez apgaismojuma, svaiga gaisa un atbilstīga trokšņa līmeņa skolā svarīgi arī kontrolēt ķīmisko piesārņojumu, mikrobioloģisko piesārņojumu, putekļus, putekšņus.
Ir noteikti zinātniski pamatoti kritēriji skolas vides un higiēnas prasībām. Par troksni mums likumdošanā ir tikai rekomendējamais lielums.
Skolas galvenā funkcija – bērnam iespēja kvalitatīvi mācīties, slikta gaisa kvalitāte rada nespēju koncentrēties, uztvert vielu, ir grūtāk mācīties.
Veselības inspekcija ne tikai veic plānotas uzraudzības, bet arī piedalās pētījumā, veicot ogļskābās gāzes monitoringu vairākās skolās. Rezultāti nav iepriecinoši – 90% skolu vadlīniju (Pasaules veselības) ieteikumi tiek pārsniegti.
Gaisa kvalitāte 78% mācību telpu ir viduvēja, 20% slikta, tikai 2% gadījumos laba, konstatēts Veselības inspekcijas monitoringā.
Rīgas 93. vidusskolas pārstāvis Arnis Kauķis uzsver savas skolas problēmu - skolai 30 gadi, sāk konstatēt, ka nepieciešamas tehniskas izmaiņas, piemēram ventilācijas salabošana, tam nepieciešams rast finansējumu. Skola nevar atļauties tehniskus uzlabojumus. Lieliski, ka skolas sporta zālē sākts remonts, ieguvums būs arī akustiskās sienas.
“Skolai var paziņot, kādi ir ieteicamie mērījumi, bet to nevar uzlabot, jo nav līdzekļu,” skaidro Arnis Kauķis.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tad, ja nav ventilācija, klasi vēdina, atverot logu; pēc katras stundas 10 minūtes jāvēdina klases, vēdinot ar caurvēju efektu. Bērni ir dažādi, arī attieksme pret vēdināšanu ir dažāda, jalogi atvērti, ir caurvējš, iespējama saaukstēšanās. Tāpat problēma ir tā, ka nevar nodrošināt skolotājiem un audzēkņiem citas telpas, kurās uzturēties šādas vēdināšanas laikā.
Uzņēmējs Normunds Bergs sociālajos tīklos pievērsis uzmanību gaisa kvalitātei izglītības iestādēs. Viņš skaidro, ka veikti plaši valsts līmeņa skolu remonti, ielikti pakešu logi, jo taupa siltumu un enerģiju, tas rezultējas faktā, ka telpas netiek dabīgi vēdinātas. Ja nenotiek pietiekoša ventilācija, cilvēks saindējas. Skola ir zināšanu apguves vieta, kurā cilvēkam jābūt savā absolūtajā fiziskajā formā, bet slikta gaisa apstākļos kognitīvās spējas samazinās, bērniem nāk miegs, kā tas notiek nevēdinātās telpās ne tikai skolā, arī teātrī tā var gadīties.
“Ir mainījusies tehnoloģiju attīstība, un varam izmērīt gaisa kvalitāti. Ideāli būtu, ja visiem būtu pietiekami daudz līdzekļu ventilēšanas sistēmām, bet var arī saregulēt ventilācijas spraugas logos. Senāk mājas bija energoneefektīvākas, bet nodrošināja kvalitatīvu gaisu.”
Normunds Bergs uzskata, ka, nenodrošinot veselīgu vidi, samazinās bērnu sasniegumi, jo notiek bērnu indēšana.
“Uzliekam polietilēna maisiņu galvā un brīnāmies, ka nevaram paelpot.”
