Atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) aktualizētajai informācijai jūlija vidū Latvijā bija pieejamas 474 reanimācijas un intensīvās terapijas gultas, kuras var tikt nodrošinātas ar plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām.
"Pēc NMPD datiem, šobrīd [visā Latvijā] ir 536 plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti. Martā bija 528,"
Rus.lsm.lv pavēstīja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Papildu finansējumu trim universitātes slimnīcām Ministru kabinets nolēma piešķirt 9. aprīlī. Kā Rus.lsm.lv informēja Oskars Šneiders, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai paredzēts 3,61 miljons eiro, Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai – 3,69 miljoni eiro, bet vislielāko finansējumu – 6,79 miljonus eiro – saņēmusi Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Tik iespaidīga summa Austrumu slimnīcai, pēc tās preses sekretāres Ilgas Namnieces vārdiem, skaidrojama ar to, ka tieši šai slimnīcai deleģēta kuratora loma darbā ar Covid-19 pacientiem.
Globālā deficīta apstākļos
"Šie līdzekļi tiks tērēti ne tikai plaušu mākslīgās ventilācijas aparātu iegādei," sarunā ar Rus.lsm.lv uzsvēra Namniece. "Tās ir arī daudzas citas pozīcijas. Pašlaik slimnīca rīko iepirkumus – visa informācija par tiem ir atklāta, ar to var iepazīties mūsu interneta vietnē. Paredzēts iegādāties 25 plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas – gan invazīvās, gan neinvazīvās. Dažas jau ir piegādātas, bet daļa, protams, ne. Kopumā piegāžu termiņš ir 45 dienas, ar to jārēķinās."
Rus.lsm.lv slimnīcas vietnē pārliecinājās, ka Austrumu slimnīca par 230 tūkstošiem eiro plāno iegādāties arī divas ekstrakorporālās membrānu oksigenācijas iekārtas. Ekstrakorporālā membrānu oksigenācija ir īpaša metode asiņu piesātināšanai ar skābekli, ja attīstās smaga akūta elpošanas nepietiekamība. Šādas iekārtas pasaulē agrāk tika izmantotas "cūku gripas" H1N1 epidēmijas laikā, lai atvieglotu pacientu stāvokli. Par to, ka Austrumu slimnīcai tās nepieciešamas, tika ziņots vēl marta sākumā.
Konteksts
2019. gada septembrī nozares interneta resurss “HospitalHealthCare” ziņoja, ka intensīvās terapijas gultu skaits Latvijā no 2006. līdz 2016. gadam samazinājies par 36%. Šajā periodā intensīvās terapijas gultu skaita kritums bijis gandrīz visās no 23 pētījumā apskatītajām Eiropas Savienības valstīm, taču Latvijā šis samazinājums bijis vislielākais. Otrajā vietā ir Dānija (-32%). Lietuvā samazinājums bijis par 9%, bet Igaunijā – par 16%. Turklāt Lietuva gan 2006., gan 2016. gadā bijusi līdere intensīvās terapijas gultu skaita uz vienu iedzīvotāju ziņā. Savukārt Latvija šajā laika posmā noslīdējusi no augšējās ceturtdaļas līdz apakšējai trešdaļai.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) arī ir spiesti rēķināties ar to, ka plaušu ventilācijas aparatūra pasaules ražotājiem neatrodas noliktavās jebkurā daudzumā, norādīja slimnīcas Medicīnas tehnoloģiju daļas vadītājs Uldis Jaspers.
"Slimnīca veica ārkārtēju iepirkumu atbilstoši ārkārtējai situācijai, iepirkumā piedalīties tika uzaicināti deviņi Latvijā pārstāvētie plaušu mākslīgās ventilācijas (MPV) iekārtu ražotāji, piedāvājumus iesniedza seši pasaules lielākie MPV iekārtu ražotāji (kā, piemēram, "Hamilton", "Vyaire Medical", "Maquet", "Medtronic", "Dräger"). PSKUS kopā iepirka 30 MPV iekārtas, no kurām septiņas ir neinvazīvās un 23 invazīvās. Ir noslēgti divi iepirkuma līgumi, viens par neinvazīvajām MPV iekārtām 2020. gada 8. maijā un otrs par invazīvajām MPV iekārtām 2020. gada 29. maijā.
Tagad vēl notiek iekārtu piegāde, plānots, ka līdz šā gada novembra sākumam visas iekārtas būs slimnīcā. Pirmā MPV iekārtu piegāde tiek plānota šā gada augusta sākumā.
MPV iekārtas tiek piegādātas pa etapiem, jo ražotāji visā pasaulē ir pārslogoti ar pasūtījumiem," informēja Jaspers.
Marta vidū LSM.lv ziņoja par grūtībām, ar kādām saskārušies kaimiņvalsts Lietuvas mediķi, mēģinot iegādāties plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Daži ražotāji vienkārši nepieņēma jaunus pasūtījumus, savukārt citiem piegādes termiņš labākajā gadījumā bija ne mazāks kā trīsarpus mēneši.
Reģioni pagaidām sevi nodrošina paši
Slimnīcās ārpus Rīgas, ar kurām sazinājās Rus.lsm.lv, iepirkumi lielākajā daļā gadījumu jau beigušies, un tie galvenokārt veikti par saviem līdzekļiem. Daugavpilī ar tehniku palīdzējuši privātie labdari. Nekādas masveida finanšu injekcijas "no centra" provincē nav bijušas – gluži pretēji, dažas slimnīcas sūrojas, ka pagaidām pilnībā nav saņēmušas pat mediķiem paredzētās "epidēmijas" piemaksas.
Tā, piemēram, Kurzemē lielākā Liepājas reģionālā slimnīca joprojām gaida piemaksas par medicīnas personāla darbu ar Covid-19 pacientiem, pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks:
"Par martu pārskaitīja, par aprīli un maiju – vēl ne. Es 20. jūlijā runāju ar Nacionālo veselības dienestu. Viņi teica, ka visi dokumenti ir atdoti, ka naudai jābūt, bet, ja tās nav, tā nav viņu vaina, jo ne visi dokumenti ir nosūtīti, šķiet, uz Finanšu ministriju."
Aprīlī slimnīcai bija 15 plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti – viens pārvietojamais, pārējie – reanimācijas nodaļā. Tad arī tika noslēgts līgums par vēl trīs pārvietojamo iekārtu piegādi. Pašlaik, kā pastāstīja Striks, viens aparāts jau nopirkts, vēl trīs jāpiegādā līdz jūlija beigām. Tos visus Liepājas reģionālā slimnīca iegādājusies par saviem līdzekļiem, katrs maksā 21 780 eiro.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī, pēc tās valdes locekļa Daiņa Gīļa teiktā, saņēmusi finansējumu no Nacionālā veselības dienesta vienai plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtai: "Valsts piešķīra 10 tūkstošus eiro, bet konkurss parādīja, ka par tādu naudu to nopirkt nevar. Cena izrādījās 14 tūkstoši, un trūkstošo summu slimnīca pielika no saviem līdzekļiem. Taču tas bija sen, un tagad mēs gaidām. Jā, ir jāgaida diezgan ilgi, pieprasījums pēc tām tagad ir liels. Domāju, ka līdz vasaras beigām saņemsim," sacīja Gīlis.
Aprīlī Ziemeļkurzemes slimnīcā bija deviņi plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti, no tiem trīs pārvietojamie. "Jāatzīst, pagaidām neesam izlēmuši, kur novietosim jauno plaušu mākslīgās ventilācijas aparātu… Cerēsim, ka tas mums vispār nebūs vajadzīgs," piebilda Dainis Gīlis.
"Gribu īpaši uzsvērt, ka valsts nāk pretī un piešķir slimnīcām un ārstniecības iestādēm individuālos aizsardzības līdzekļus. Tas ir ļoti pozitīvs solis!
Mēs patiešām ar šiem līdzekļiem tikām nodrošināti, nevajadzēja meklēt, kur nopirkt. Paši zināt, ka vienā brīdī individuālo aizsardzības līdzekļu cenas uzlēca pat desmitkārt… Tā kā ir ļoti labi, ka, pateicoties valstij, varējām nodrošināt visu personālu ar šiem līdzekļiem."
Kuldīgas slimnīcā plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti ir pieci, taču, ja izmanto vēl arī anestēzijas iekārtas, tad vienlaikus var apgādāt ar skābekli desmit pacientus. Pagaidām slimnīca neplāno papildus iepirkt šos aparātus.
"Mūsu slimnīca saņēma tikai to, ko arī citas slimnīcas, tas ir, piemaksu personālam," pastāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes locekle un galvenā ārste Svetlana Serpāne. "Un vēl mēs esam saņēmuši arī individuālos aizsardzības līdzekļus – respiratorus, maskas, cimdus.
Tagad, ņemot vērā, ka ir runas par otro vilni, mēs tam gatavojamies un esam izveidojuši rezerves rudenim.
Tos pašus cimdus un maskas mēs arī ikdienas darbā lietojam – gan operāciju zālē, gan infekcijas nodaļā. Tā kā, ja otrā viļņa arī nebūs, tad visus krājumus mēs tomēr izmantosim."
Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija 24 plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, no tām divas bija remontā. Jaunas nav iegādātas, ņemot vērā, cik cilvēku spēj ar tām strādāt, Rus.lsm.lv pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs. Tomēr vietējais uzņēmējs uzdāvinājis slimnīcai maskas, citus aizsardzības līdzekļus un piecus Francijā ražotus aparātus – funkcionāli tie ir tuvi plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām, tāpēc tagad ir jau 29 invazīvai un neinvazīvai plaušu mākslīgajai ventilācijai piemērotas iekārtas.
Atbilstoši līgumam ar Nacionālo veselības dienestu saņemti 13 tūkstoši eiro viena invazīvā plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta iegādei, tas parādīsies slimnīcā līdz 1. septembrim, piebilda Semjonovs. Līdz šim slimnīca saņēmusi piemaksas, bet ne papildu līdzekļus aprīkojuma iegādei. Pēc slimnīcas vadītāja teiktā, šie līdzekļi ir apsolīti, tomēr summas reģionālajām slimnīcām nav zināmas, atliek tikai gaidīt.
