Lai gan nereti jau laicīgi novērojamas pazīmes, ka cilvēkam draud infarkts, bieži vien šī sirds saslimšana pienāk negaidīti.
Kļūdas:
- slimības simptomu saistīšana ar citām kaitēm;
- laika vilcināšana;
- pašārstēšanās.
Pareiza rīcība:
- zvans mediķiem;
- savlaicīga nokļūšana slimnīcā.
Kamēr gaida mediķu palīdzību:
- apgulšanās;
- nitroglicerīns vai nitrosorbīds, vai aspirīns.
Tomēr nereti infarkts cilvēkam pienāk nemanot. Reizēm cietušais uzskata, ka pie vainas ir kādas citas kaites, piemēram, bronhīts.
Zakke stāsta par pazīmēm, kā sākotnēji izpaužas infarkts: "Ja ir ar sirdi saistītas problēmas, tad sāpes parasti ir pa vidu aiz krūšu kaula un izstaro uz kaklu, uz augšu un uz abiem pleciem. Bet centrs, kur sāpes mēdz būt, ir aiz krūšu kaula, nevis kreisajā pusē, bet tieši pa vidu."
Sāpes ir nevis durošas, bet žņaudzošas, spiedošas un ir grūti dziļi ieelpot.
"Atsevišķos gadījumos sūdzības var būt arī citādākas. Piemēram, var sāpēt tikai kreisais plecs, var sāpēt starp lāpstiņām, var būt arī citas parādības, teiksim slikta dūša, vemšana, auksti sviedri, elpas trūkums," skaidro Kardioloģijas centra virsārsts.
Ja sāpes desmit minūšu laikā nepāriet vai ir viļņveidīgas, nekavējoties jāzvana 113.
Vilkt garumā neko nedrīkst, jo vissvarīgākās ir pirmās 90 minūtes. Gaidot mediķus, pareizā rīcība ir šāda: "Ir jāapguļas, nevar veikt nekādu fizisku slodzi. Ja ir mājās nitroglicerīns vai nitrosorbīds, to var paņemt zem mēles. Var arī paņem vienu pusīti no aspirīna – no 500 miligramiem puse ir 250 miligrami. Tā ir pirmā ārstēšana, ko var jebkurš cilvēks veikt mājās."
Šādā veidā nedaudz tiks šķīdināti trombi, tomēr jāatceras – pašārstēšanās infarkta gadījumā nav iespējama. Pēc iespējas ātrāk jānokļūst slimnīcā.