Neskatoties uz pasaulē izvērstajām vakcinācijas kampaņām, Covid-19 neatkāpjas tik ātri, kā gribētos. Iespējams, ka viens no iemesliem ir daudzās valstīs praktizētā universālā pieeja potēšanai, kad vakcinēties var visi, kuri vēlas. Kā rāda ASV stratēģiskās analīzes centra RAND jaunā pētījuma rezultāti, mērķtiecīgāka pieeja var daudz ātrāk iegrožot pandēmiju.
RAND ziņojuma nosaukums ir "Visapdraudētāko aizsargāšana, vakcinējot visaktīvākos".
Ar datormodelēšanas palīdzību parādīts, ka visaktīvākā iedzīvotāju segmenta vakcinācija var būt visefektīvākais veids, kā iegrožot pandēmiju un aizsargāt gados vecākus cilvēkus un citas riska grupas.
RAND pētnieki analizējuši anonimizētus mobilo ierīču datus par cilvēku pārvietošanos ASV lielpilsētā un tās piepilsētās. No kopējā datu apjoma tika izdalīti dati par to ierīču īpašniekiem, kuri tipiskas dienas gaitā varēja cits no cita atrasties attālumā, kas nav lielāks par desmit metriem. Šajā reālajā cilvēku kontaktu tīklā tika veikta vīrusa izplatīšanās simulācija, lai pārbaudītu, kā var darboties dažādas vakcinācijas stratēģijas.
Būtisks faktors, kas šo modeli padara atšķirīgu no vairākuma citu epidemioloģisko modeļu, ir tāds, ka tika ņemts vērā apstāklis, ka dažādu cilvēku kontakti būtiski atšķiras.
"Vairākums no mums katru dienu satiek tikai dažus cilvēkus. Tomēr ir daudzi, kuri katru dienu kontaktējas ar simtiem cilvēku. Viņu vidū ir, piemēram, mazumtirdzniecībā strādājošie, viesmīļi, fabriku strādnieki. Tas attiecas arī uz tiem, kuri dzīvo lielās ģimenēs, kopmītnēs vai veco ļaužu pansionātos, – šiem cilvēkiem ir daudz vairāk kontaktu, nekā vidēji to ir pārējiem," norāda pētījuma līdzautors, RAND eksperts Timotijs Guldens.
Pēc pētnieka vārdiem, šīm atšķirībām var būt milzīga nozīme: "Iespējamība, ka kāds inficēsies un nodos vīrusu tālāk, ir proporcionāla nevis kontaktu skaitam, bet kontaktu skaitam kvadrātā.
Tas nozīmē, ka iespējamība, ka cilvēks, kurš kontaktējas ar citiem cilvēkiem divas reizes dienā, var kļūt par vīrusa izplatītāju, ir četras reizes lielāka nekā ka par vīrusa izplatītāju kļūs cilvēks, kuram kontakts ir tikai ar vienu personu dienā, jo cilvēkam ar divām kontaktpersonām ir divreiz lielāka iespējamība saslimt un divreiz lielāka iespējamība nodot vīrusu tālāk.
Bet ja cilvēkam dienā ir 200 kontaktu? Tādā gadījumā iespējamība, ka viņš kļūs par vīrusa izplatītāju, pieaug līdz 40 000 (200 x 200) salīdzinājumā ar to, kuram ir tikai viens kontakts dienā.
Vakcinācija būtiski samazina vīrusa izplatīšanos, bet tas nozīmē, ka to cilvēku prioritārā potēšana, kuri daudz biežāk nekā citi kontaktējas ar apkārtējiem, var 40 000 reižu efektīvāk pārtraukt vīrusa nodošanu, norāda Guldens.
Kā parādījusi dažādu modeļu analīze, "lai sagrautu pandēmiju, būtu pietiekami vakcinēt tikai 15% visu iedzīvotāju, taču ar nosacījumu, ka tie būs "īstie" 15%".
Ar "īstajiem" autors domā cilvēkus ar lielu skaitu ikdienas kontaktu. Gadījumā, ja tiek vakcinēti visi pēc kārtas, tādu pašu efektu vīrusa izplatīšanas mazināšanā var panākt, sapotējot 70% iedzīvotāju.
Pēc pētnieka domām, cilvēkus ar augstu kontaktu līmeni atrast nemaz nav sarežģīti. Tomēr viņiem mēdz būt ierobežoti naudas līdzekļi un brīvais laiks. Tie parasti ir cilvēki, kas smagi strādā un kuriem nav laika ierasties uz vakcināciju darba nedēļas vidū.
Protams, ka ideālā variantā cilvēki ar augstu kontaktu līmeni varētu rūpīgāk ievērot sociālo distancēšanos un valkāt maskas atbilstoši rekomendācijām, taču neatkarīgi no tā, ko mēs varētu domāt par to, kā viņiem būtu jārīkojas, vakcinācija ir visiedarbīgākais veids, kā aizsargāt pārējo sabiedrības daļu no vīrusa, kuru šie cilvēki var izplatīt gadījumā, ja inficēsies, ir pārliecināts Guldens.
Tā vietā, lai vakcinācijas organizēšanā paļautos uz principu "kurš pirmais atnāk, pirmais tiek sapotēts", epidemiologiem jāpievērš uzmanība vietām, kur cilvēkiem ir daudz kontaktu. Baznīcām, fabrikām, skolām, darījumu rajoniem pilsētas centrā var būt aktīva loma šādu cilvēku vakcinācijas koordinācijā.
Kā rāda RAND pētījums, šī stratēģija aizsargā no Covid-19 gados vecākus cilvēkus un citas riska grupas pat labāk nekā šo riska grupu vakcinēšana. Tas tāpēc, ka šai stratēģijai ir potenciāls ātri izbeigt Covid-19 uzliesmojumu, novēršot to, ka daudzi riska grupu pārstāvji vispār nonāk saskarē ar vīrusu.
