Bormane atzina, ka termini "pārtikas nepanesamība" un "pārtikas alerģija" jauc prātu ne tikai sabiedrībai, bet dažkārt arī pašiem ārstiem.
"Ir tās, ko sauc par ātrā tipa alerģijām jeb īstām alerģijām, kas ir tās, ko droši vien zina katrs. Kad cilvēks apēd zemesriekstu un smok, pampst, krīt bezsamaņā vai uzēd zivis un ātri paliek slikti. Tās ir tās īstās alerģijas, kas parasti nerada [diagnosticēšanas] problēmas, jo simptomi ir ātri, uzreiz viss ir skaidrs. Bet ir tāda lieta kā vēlīnas pārtikas alerģijas. Tās parasti izpaužas ar izsitumiem, gremošanas traucējumiem, un šīs reakcijas parādās pat vairāku dienu laikā," norādīja Bormane.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja bērns, piemēram, šodien apēd olu, iespējams, viņš tikai rīt vai parīt tās dēļ sāks kasīties, jo viņam saasināsies dermatīts. Līdz ar to dažkārt ir grūti novērot saistību starp to, kas ir apēsts, un simptomiem.
"Līdzīgi ir arī ar nepanesībām. Arī tur var būt tā, ka cilvēkam ir sūdzības, viņš īsti nesaprot, kas notiek, bet to nepanesamību patiesībā arī ir ļoti daudz. Piemēram, laktozes nepanesamība, kas ir piena cukura, nevis olbaltumu nepanesamība. Cilvēks iedzer pienu, viņam ir caureja, un tā var sākties pusstundas laikā. Tad to ir viegli novērot, bet var būt arī kāda cita produkta nepanesamība, kad cilvēkam tikai pēc pāris dienām paliek slikti ar vēderu," skaidroja Bormane.
Pārtikas dienasgrāmata var būt milzīgs palīgs
Līdz ar to vēlīnā pārtikas alerģija un pārtikas nepanesamība bieži vien var sajaukt galvu, un var būt grūti problēmu pareizi diagnosticēt. Tāpat šīm abām slimībām nav specifisku testu, ko ātri uztaisīt. Tādi ir ātrā tipa alerģijām.
"Piemēram, ja mēs ņemam to pašu pienu. Piena olbaltumvielu alerģija un piena cukura nepanesamība ir divas dažādas lietas.
Ja alerģija ir pret olbaltumvielu, pret to veidojas tā vēlīnā vai varbūt arī ātrā tipa alerģija. Bet nepanesamība veidojas tieši pret piena cukuru – zarnās nav fermenta laktāzes, kas vienkārši to cukuru fiziski paņemtu un sašķeltu. Tāpēc veidojas caureja, vēdera pūšanās, gāzes, sāpes," norādīja Bormane.
Lai saprastu, kura no problēmām ir pie vainas, ir nepieciešama pamatīga iedziļināšanās, pacienta izjautāšana un pārtikas dienasgrāmatas rakstīšana.
"Dienasgrāmata tieši vēlīnām alerģijām un pārtikas nepanesamībai var būt milzīgs palīgs, bet svarīgi ir pierakstīt ne tikai to, ko es ēdu, bet arī to, kas izpaudies. Pa dienām mēs pierakstām, ko mēs ēdam, ko dzeram, un mēģinām savilkt kopā reakcijas ar to, kas ir ēsts," skaidroja Bormane.
Cilvēku ar smagām alerģiskām reakcijām kļūst arvien vairāk
Savukārt ātrās alerģijas reakcijas var būt patiesi bīstamas, atgādināja ārste. Turklāt tās var būt ne tikai, kā sabiedrībā ierasts domāt, no zemesriekstiem vai zivīm. Šādas reakcijas var būt arī no olām, kviešiem, piena un jebkura cita pārtikas produkta.
"Man ir pacienti, kuriem ir šāda veida alerģija pret griķiem, piemēram. Neko darīt, to produktu tiešām ir daudz, tie nav tikai rieksti un zivis. Reakcijas tiešām var būt pavisam smagas. Pasaulē ik gadu cilvēki nomirst pārtikas alerģijas dēļ. Latvijā nav tik liela populācija un, protams, letālās reakcijas nav tik bieži sastopamas, bet tādas ir pasaulē. Mums Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku ar smagām reakcijām, un jāsaka, ka tādu kļūst aizvien vairāk," atzina Bormane.
Smagās alerģiskās reakcijas diemžēl izārstēt nav iespējams, tāpēc ārsti primāri apmāca pacientus, kā rīkoties – kādi medikamenti kurā situācijā jālieto. Svarīgākais, kas pacientiem jāņem vērā, ir tas, ka šiem medikamentiem vienmēr jābūt līdzi, jo tos jāsāk lietot pie pašiem pirmajiem simptomiem, un smagākās situācijas ierasti rodas nejaušības dēļ.
Ierasti diēta attiecas tikai uz dažiem produktiem
Kas attiecas uz vēlīnām pārtikas alerģijām, ārste aicināja visus, sevišķi jaunās māmiņas, būt uzmanīgiem un nepiekopt drakoniskas diētas vai neizslēgt lielu produktu kopumu no uztura tikai pēc pašu iniciatīvas.
"Es saprotu, ka mammas ir pārgurušas, neizgulējušās, ja bērnam sāp vēders vai ir kaut kādi izsitumi. Mammas vienmēr grib labāko un sāk vai nu pašas, vai pēc forumu izlasīšanas, draudzeņu ieteikumiem ieturēt diētas. To mēs redzam ikdienā ļoti daudz. Lielākā problēma sākas tad, kas tas ir ne tikai viens produkts, ko izslēdz, bet sāk no uztura ņemt ārā visu pēc kārtas – pienu, olas, kviešus, banānus, visu glutēnu.
Mamma beigās ēd griķus un gurķus, ir pārgurusi un neēdusi. Nedariet, mammas, tā, aizejiet, aprunājieties ar alergologu! Bieži vien tās diētas vispār nav vajadzīgas. Ja diēta ir vajadzīga, bieži tas ir tikai viens vai divi produkti," ieteica Bormane.
"Ir liela daļa pacientu, kas vēršas pie uztura speciālista ar līdz galam nesakārtotu diagnozi, ar ļoti daudziem jautājumiem, ar pārlieku lielu vēlmi izslēgt dažādus pārtikas produktus. Tāpēc noteikti pirmais aicinājums ir vispirms pārliecināties, vai vispār ir nepieciešams izslēgt tik daudz dažādu pārtikas produktu," piekrita uztura speciāliste Lizete Puga.
Turklāt bieži vien vēlīnās alerģijas vai pārtikas nepanesamības reakcijas rodas tikai tad, ja produkti tiek patērēti pārlieku lielos daudzumos. Piemēram, alerģija pret zemenēm ir reta, biežāk reakcijas, piemēram, pumpas, rodas tad, ja tās tiek apēstas pārāk daudz.
"Jāmēģina atrast tas līdzsvars starp nedrīkst un varbūt tomēr mazliet drīkst. Stāsts par zemenēm ir arī viens no sabiedrības stereotipiem par alerģijām. Tas ir tādēļ, ka zemenēs ir daudz bioloģiski aktīvo vielu. Tāds pats stāsts ir par šokolādi un citrusaugļiem," norādīja ārste.
