Lai arī zinātnieki vēl turpina pētīt iemeslus tik straujam saslimstības pieaugumam, līdz šim apkoptie dati liecina, ka to lielā mērā ietekmē dzīvesveids. Izplatītākais pasaulē bija krūts vēzis, bet visstraujāk pieaudzis balsenes un prostatas vēža pacientu skaits.
Dati apkopoti par 204 valstīm un 29 vēža veidiem – saslimšanām agrīnā stadijā, nāves gadījumiem un riska faktoriem 14 līdz 49 gadus vecu cilvēku vidū, vēstīts starptautiskas zinātnieku komandas publikācijā žurnālā "BMJ Oncology".
A new study published in @BMJOncology has found a global rise in early onset cancer, meaning cancer in those under 50 years of age. Read on for more information about which cancers are increasing and what may be causing this disturbing trend. 🔽🧵
— BMJ Oncology (@BMJOncology) September 5, 2023
Pētījumā vērtētas izmaiņas laikaposmā no 1990. līdz 2019. gadam un secināts, ka šajā laikaposmā saslimstība ar vēzi tā agrīnajā formā pieauga no 1,82 miljoniem līdz pat 3,26 miljoniem gadījumu.
Zinātnieki arī secinājuši, ka katru gadu vēža dēļ mirst vairāk nekā miljons cilvēku līdz 50 gadu vecumam, bet līdz 2030. gadam šis skaitlis varētu pieaugt par 21%.
Izplatītākais par 50 gadiem jaunāku cilvēku vidū bija krūts vēzis, bet visstraujāk pieaudzis agrīnas saslimšanas gadījumu skaits ar trahejas un prostatas vēzi.
Nāvējošākie mūsdienās ir krūts, trahejas, plaušu, kuņģa vai zarnu vēzis. Visstraujākais nāves gadījumu skaita pieaugums bija vērojams to cilvēku vidū, kas sirga ar olnīcu vai nieru vēzi, liecina publikācija.
There were 3.2 million early onset cancers around the world in 2019, a 79% increase in since 1990! Mortality has risen by nearly 28%. People aged 40-50 are most at risk.
— BMJ Oncology (@BMJOncology) September 5, 2023
Visvairāk agrīno saslimšanas gadījumu 50 gadus vecu un jaunāku cilvēku vidū 2019. gadā konstatēts Ziemeļamerikā, Okeānijā un Rietumeiropā, bet visaugstākais mirstības līmenis – Okeānijā, Austrumeiropā un Vidusāzijā.
"Šie dati ir saistīti ne tikai ar (pasaules) iedzīvotāju skaita pieaugumu, skrīninga un tehnoloģiju attīstību, bet arī dzīvesveida faktoriem – smēķēšanu, alkohola lietošanu, aptaukošanos, fizisko aktivitāšu un svaigu augļu un dārzeņu trūkumu (cilvēku uzturā)," medijam "Al Jazeera" skaidroja Saīds Ali, onkologs no Svētā Jāņa Subiako slimnīcas Austrālijas pilsētā Pērtā.
Lai arī zinātnieki vēl turpina pētīt šī straujā pieauguma cēloņus, zināms, ka būtiski cilvēka veselību iespaido dzīvesveids – fizisko aktivitāšu trūkums, liekais svars un augsts cukura līmenis asinīs.
Jauniešiem jo īpaši svarīgi sekot līdzi tam, lai dzīvesveids būtu veselīgs, vērtēja onkologs.
Uzturs, kas satur daudz sarkanās jeb mājlopu (liellopa, cūkas, jēra vai kazas) gaļas un sāls, maz augļu un piena produktu, kā arī tabakas un alkohola lietošana tiek uzskatīti par galvenajiem riska faktoriem, kas var izraisīt visizplatītākos vēža veidus to cilvēku vidū, kas ir jaunāki par 50 gadiem, liecina zinātnieku apkopotie dati.
