Katru gadu no tām aptuveni 100 nepilngadīgas meitenes laiž pasaulē mazuli, bet ap 30% grūtniecību pārtrauc. Ārsti ir satraukti un uzsver – jaunieši neizsargājas ne tikai zināšanu trūkuma dēļ, bet arī finansiālu apsvērumu dēļ.
Jaunieši informāciju smeļas internetā
Vairumā gadījumu jaunietēm grūtniecība iestājas neplānoti. Sarunas par intīmajām attiecībām un grūtniecību sabiedrībā vēl joprojām ir liels tabu un nereti informāciju par kontracepciju jaunietes uzzina internetā, tomēr tā ne vienmēr var būt precīza.
"Šīs tēmas joprojām ir tādas par kurām ir labāk nerunāt, jo ja mēs par viņām runāsim, mums atkal kāds uzbruks, sāksies lielie kašķi un tādēļ labāk mēs par viņām nerunājam.
Un te arī ir vērts atzīmēt, ka Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kas vispār nekompensē kontracepciju sievietēm," norāda nevalstiskās organizācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Katru gadu ap 400 bērnu dzimst jaunietēm vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem. Lai arī meitenes ir pilngadīgas, tas ir vecums, kad viņas vēl mācās vidusskolā.
Negodīgi pret jauniešiem
Taču stāvoklī paliek arī nepilngadīgas meitenes. Kā liecina SPKC dati, katru gadu aptuveni 100 jaunietes vecumā līdz 17 gadiem ir dzemdējušas bērnu. Augstākais rādītājs bijis 2019. gadā, kad 145 gadījumos jaunās māmiņas bijušas nepilngadīgas.
Aptuveni trešā daļa nepilngadīgo grūtniecību izvēlas pārtraukt.
"Šajā brīdī, šajā situācijā man var būt 16 gadīga paciente, kurai bijuši četri aborti, un es viņai nevaru iedot bezmaksas kontracepciju, jo valsts to neapmaksā," stāsta bērnu un jauniešu ginekoloģe Lāsma Līdaka.
"Mēs esam bijuši diezgan negodīgi pret jauniešiem, jo par seksu ar viņiem mēs nerunājam. Kontracepciju mēs viņiem nepērkam, bet tajā brīdī, kad iestājas grūtniecība, mēs esam šokēti, dusmīgi, vainojam viņus, kauninām viņus."
Izmaksas varētu sasniegt divus miljonus eiro gadā
No šī gada valsts gan beidzot nodrošina kontracepciju meitenēm, kas pakļautas sociālas atstumtības riskam. Bet ar to nepietiek. Ir svarīgi, lai kontracepcija kļūtu pieejama visām. Vēstulē valstij to lūdz nodrošināt sievietēm vismaz līdz 25 gadu vecumam.
"Mēs izrēķinājām, ka tas valstij gadā varētu izmaksāt, ja patiešām ir liels pieprasījums, ap 2 miljonus eiro.
Tas varētu novērst gan tos izdevumus, kas ir grūtniecības pārtraukšana, gan tos sociālos izdevumus, kas ir vajadzīgi, lai atbalstītu šīs jaunās sievietes pēc tam," spriež Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Vēstule nosūtīta Veselības, Finanšu un Labklājības ministrijām, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
