Dati neiepriecina
RSU veikts apjomīgs pētījums par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādātas rekomendācijas smēķēšanas ierobežošanai un ieteikumi ierobežošanas stratēģijai nākamajiem pieciem gadiem, skaidroja RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece Ļubova Tihomirova.
Pētījumā noskaidrots, ka pašreizējā smēķēšanas (cigaretes, cigāri, cigarellas, tabaka) izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32% (vidējais Eiropas Savienības (ES) valstu rādītājs – 23%). Latvijā smēķējošu vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji ES, savukārt sieviešu īpatsvars ir līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam.
Karsējamās tabakas lietošanas izplatība dzīves laikā vidēji ES 2020. gadā bija seši procenti, Latvijā – 14%, turklāt lietošanas izplatība bija izteikti lielāka jauniešu vidū. Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība dzīves laikā gan ES valstīs, gan Latvijā vīriešu vidū (attiecīgi 17% un 28%) bija lielāka nekā sieviešu vidū (12% un 15%).
15–24 gadus vecu iedzīvotāju elektronisko cigarešu lietošanas rādītāji Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstīs.
Kopumā Latvijā nav novērojami uzlabojumi attiecībā uz smēķēšanas epidemioloģisko situāciju ne attiecībā uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, ne uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Eksperti īpaši uzsver elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā. Arī Valsts ieņēmumu dienesta produktu patēriņa dati apstiprina tabakas un nikotīna epidēmiju Latvijā.
Elektronisko cigarešu maldi
"Ja mēs skatāmies uz klasisko smēķēšanu jeb konvencionālo, kas ir cigaretes, tad tur tā smēķēšanas izplatība samazinās. Samazinās visā pasaulē. Varētu runāt, ka cigaretes cilvēki smēķē mazāk, bet nav tā, ka vieta paliek tukša. To aizpilda elektroniskās cigaretes," norādīja Tihomirova.
Elektronisko cigarešu izplatība Eiropā pieaug, it īpaši Rietumeiropā. Īpaši aktuāli tas ir jauniešu vidū, kas mazāk smēķē klasiskās cigaretes, toties priekšroku dod elektroniskajām cigaretēm – tās nedūmo, nesmird un var smēķēt teju visur.
"Tas, kas satrauc mūs kā sabiedrības veselības speciālistus, ir tas, ka cilvēki lieto elektroniskās cigaretes, jo viņiem liekas, ka tas ir mazāk kaitīgi, nekā smēķēt parastās cigaretes. Patiesībā tā nav.
Vienkārši ar elektroniskajām cigaretēm pašlaik ir tā, ka tas ir samērā jauns produkts. Ja cigaretes mums ir jau krietni sen, to ietekme uz veselību ir pētīta gadu desmitiem, tad par elektroniskajām cigaretēm mēs to vēl nevaram pateikt," skaidroja Tihomirova.
Turklāt arī pirmie pētījumi par elektroniskajām cigaretēm nebūt neliecina, ka tās būtu mazāk kaitīgas vai var kalpot kā smēķēšanas atmešanas līdzeklis. Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, uzsvēra Tihomirova.
"Mēs zinām, ka jauniešiem pašlaik Latvijā līdz 18 gadu vecumam tās nedrīkst pārdot, bet tāpat jaunieši tomēr kaut kā tiek gan pie parastajām cigaretēm, gan elektroniskajām. Ar elektroniskajām tas patiesībā ir diezgan bīstami, jo nereti tās elektroniskās cigaretes, kuras pērk "no rokas", nevis veikalā, ir mazāk kvalitatīvas un vēl vairāk bīstamas veselībai," atzina Tihomirova.
Jauniešu atkarība ir psiholoģiska
Vagale vērtēja, ka smēķēšanu būtiski veicina cigarešu pieejamība – tas, ka vienmēr būs pieaugušie, kas nepilngadīgiem jauniešiem nopirks cigaretes, ja viņiem paprasa. Gan parastās cigaretes, gan elektroniskās ir viegli pieejamas.
"Jauniešiem, es domāju, skolās ļoti trūkst veselības mācības, bet tādas interesantas veselības mācības, kurā ar viņiem diskutētu, kurā viņi paši varētu izsvērt visus "par" un "pret" un izdarīt tās izvēles. Bet veselības mācības nav jau ļoti daudzus gadus," atzina Vagale.
Viņa skaidroja, ka lielākoties pusaudžiem nav smēķēšanas fiziskas atkarības, bet gan atkarība ir psiholoģiska – tā ir piederība kādai grupai, kura smēķē, vēlme identificēties ar pieaugušajiem un veids, kā mazināt stresu.
"Psiholoģiskā atkarība ir pirmā, kas rodas. Fiziskā atkarība no nikotīna jau rodas tikai pēc tam. Bet kā, teiksim, parādīt jauniešiem veidus, kā citādi mazināt stresu, kas ir tie veselīgie veidi, – arī tas ir ļoti liels izaicinājums skolās, kurās tomēr ir stresa pilna vide," uzskata Vagale.
Tāpat viņa atzina, ka liels mīnuss stāstā par jauniešiem un smēķēšanu ir tas, ka elektroniskās cigaretes var smēķēt jebkur, tāpēc tās tiek smēķētas biežāk. Bieži vien, lai it kā nomierinātos.
"Subjektīvi cilvēks smēķējot jūtas relaksētāks, un tas ir arī atkarības pamatā. Saņemot šo dažu minūšu relaksāciju, cilvēks vēlas to atkārtot atkal un atkal," norādīja Vagale.
Atmešanai nepieciešams atbalsts
Runājot par smēķēšanas atmešanu, Vagale atzina, ka lielākoties tam nepieciešama palīdzība no ārpuses, kura Latvijā valstiski piedāvāta netiek.
"Mēs domājam tā, kā mēs domājam. Mums vajag kādu neitrālu cilvēku, kas iemāca mums atpazīt mūsu nepareizās stratēģijas un varbūt mudina ieraudzīt citas. Mēs nevaram paši atrast to savā prātā," pauda Vagale.
Ideālā gadījumā palīdzību sniedz psihologs, taču uz atkarības izbeigšanu var mudināt arī kāds cits cilvēks no malas vai vēl labāk – cilvēku grupa. Svarīgākais ir pamudinājums.
"Ar atkarībām vispār ir labāk strādāt grupā, nevis individuāli. Viens ārzemju lektors, neatceros kurš, kādreiz teica, ka visi, kas kaut ko saprot no atkarības, atkarīgos ārstē grupā. Varbūt, ja būtu anonīmie smēķētāji… Kāpēc ne? Ir taču dažādas grupas. Ir anonīmie ēdāji, ir līdzatkarīgo atbalsta grupas, bet tur tomēr vajag apmācītu cilvēku," atzina Vagale.
Ekspertes bija vienisprātis, ka aizliegumi un dažādas iebiedēšanas stratēģijas, īpaši runājot ar jauniešiem, nestrādā.
"Aizliegtais auglis ir tas saldākais. Kopumā izvēlei par nesmēķēšanu vajadzētu nākt no cilvēka.
Strādājot grupā, cilvēkam var iedot rīkus, kā pašam neiekļūt atkarības nagos, bet kopumā, jo vairāk mēs kaut ko aizliedzam, jo lielāku vēlmi, īpaši jauniešu vidū, tas rada," uzskata Tihomirova.
