Vīrusi cirkulē visu gadu, bet rudenī to aktivitāte pieaug, jo rudenī pieaug arī cilvēku aktivitātes telpās visiem kopā – bērnudārzos, skolās, darbavietās.
"Kļūst vēsāks, mēs negribam tik daudz iet ārā, tik daudz atvērt logu. Aukstais un mitrais laiks ir labvēlīgāks pašiem vīrusiem izturības ziņā. Savukārt mēs esam varbūt mazliet ievainojamāki, jo nosalšana un dažādi mazāk patīkami faktori ietekmē arī imūno sistēmu. Tas imūnajai sistēmai ir papildu stress. Ja esam nosaluši vai mums nepieslēdz apkuri, mēs netaisām vaļā logu, vīrusiem ir vieglāk pieķerties," norādīja Zavadska.
Nevēdinātās telpas ir viens ir no faktoriem, kas ietekmē vīrusu aktivitāti, bet vīrusi cirkulē visu laiku. Rudenī vienkārši arī mēs paši papildus veicinām to, ka vairāk slimojam. Jo vairāk slimojam, jo vairāk aplipinām citus – tā tas vilnis kļūst arvien lielāks.
Saslimšanu buķete šobrīd plaša
Runājot par aktuālajiem vīrusiem un bakteriālajām infekcijām, Zavadska uzsvēra, ka nebūtu pareizi izcelt kādu vienu.
"Jau pagājušā sezona parādīja, ka Covid-19 noteikti nav pelnījis būt galvenajā lomā vairāk. Varbūt šobrīd nav vēl īsti sācies respiratori sincitiālais vīruss (RSV), kas arī ir ļoti nejauks, īpaši maziem bērniem un vecākiem cilvēkiem. Strādājot Bērnu slimnīcā infekciju nodaļā, mēs redzam to buķeti jau no septembra vidus. Tur ir viss kaut kas – elpceļi, zarnu infekcijas, tie paši enterovīrusi, kas ir tādi riktīgi hameleoni, jo tur var būt gan meningīti, gan pumpas, gan caureja," stāstīja Zavadska.
Runājot par vakcināciju pret Covid-19, Zavadska uzsvēra, ka šobrīd to vissvarīgāk darīt tiem cilvēkiem, kuriem jau ir kādas veselības problēmas.
"Nav jāspiež un nav jāiet visiem vakcinēties, bet ir jārunā un jāskaidro, kāpēc ir jāiet vakcinēties tiem, kam tiešām tas ir svarīgi viņu veselības dēļ.
Būtiski ietekmēt [vīrusa] cirkulāciju sabiedrībā ar vakcīnu mēs šobrīd vairs nevaram. To varējām sākumā, tiklīdz vakcīnas bija pieejamas, bet tagad teikt, ja visi būsim vakcinējušies, tad Covid-19 nebūs, nav pamata," atzina Zavadska.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova atklāja, ka pagaidām jaunais Covid-19 paveids "Eris" Latvijā cilvēkiem nav reģistrēts, bet ir pamanīts notekūdeņos. Tas ir pirmais indikators, ka paveids ir nokļuvis arī Latvijā, taču nav pamata to uztvert citādāk kā iepriekšējos paveidus. Esošās vakcīnas darbojas arī pret to.
"Tie, kuri ir vistrauslākie, vienalga, kuru vakcīnu viņi izmantos, noteikti nākamo sezonu būs krietni labāk pasargāti no Covid-19 smagas gaitas, hospitalizācijas un nāves nekā tad, ja viņi nevakcinēsies nemaz," norādīja Zavadska.
Vairs netiek runāts par primāro vakcināciju ar vairākām potēm – šogad un turpmāk nepieciešama tikai viena vakcīnas deva. Visiem, kas ir slimojuši iepriekš vai nav, kas ir bijuši vakcinēti vai nav, turpmāk nepieciešama tikai viena deva.
"Tie, kam tiešām vajadzētu iet pēc savas sezonālās Covid-19 vakcīnas devas, ir tie, kam ir 65+. Jo cienījamāks vecums, jo vairāk ir jāiet. Tāpat tie cilvēki, kam ir nopietnas viena vai vairākas blakussaslimšanas, bet tiešām nopietnas. Noteikti arī visi tie, kas ir smagi imūnsupresēti, – vienalga, kurā vecumā. Tāpat joprojām arī grūtnieces gan sevis dēļ, gan mazulīša dēļ ir augstā riska pakāpē. Tātad vecums, imūnsupresija, ļoti smagas blakus saslimšanas un grūtnieces," ieteica Zavadska.
Cilvēkiem šajās riska grupās Covid-19 vakcināciju vajadzētu apvienot arī ar vakcīnu pret gripu.
Potes pret gripu
"Ja runājam par pagājušo sezonu, tad jau gada beigās, manuprāt, 51. nedēļā, jau bija ļoti augsts saslimstības līmenis sasniegts. Tas ir decembra sākums. Tas bija neparasti. Parasti tas aizvirzās uz jaunā gada pirmo nedēļu, otro, uz janvāri, citreiz arī februāri. Pagājušais gads parādīja pavisam citu bildi.
Šogad gripas monitorings mums ir sācies jau pagājušajā nedēļā. Preliminārie rezultāti no ambulatorā tīkla mums uzrāda, ka reģistrēti divi gripas gadījumi, Rīgā un Daugavpilī, bet pagaidām visi dati vēl nav apkopoti," stāstīja Savrasova.
Labā ziņa – šogad Latvijā jau divām esošajām vakcīnām pret gripu klāt nācis vēl viens vakcīnas veids. To, kura vakcīna katram piemērotākā, jājautā savam ģimenes ārstam.
"Tas ir mūsu valsts jaunums, beidzot mēs, speciālisti un imunizācijas padome, esam sadzirdēti. Vispār gripai ir vairāk vakcīnu, bet šīs ir trīs pamata vakcīnas, ar kurām mēs varam labāk pielāgoties gan vecumam, gan arī veselības stāvokļiem. Kopumā visas vakcīnas, kas šogad ir pieejamas pret gripu mūsu valstī, galīgi nav jaunas vakcīnas pasaulē. Mums vienkārši beidzot ir izsista nauda, lai varētu nebraukt visu gadu ar vissezonas riepām," skaidroja Zavadska.
Runājot par citiem drošības pasākumiem, speciālistes atgādināja, ka pie akūtām elpceļu saslimšanām joprojām ieteicams nēsāt masku, izejot sabiedrībā. Tādā veidā jūs pasargājat pārējos.
"Tas skaitās viens no profilakses pasākumiem, kas pasargā arī ne tikai apkārtējos. Piemēram, ja jūs esat kāds cilvēks ar hroniskām slimībām un dodaties uz slimnīcu vai pieņemšanu poliklīnikā, tad var uzvilkt to masku arī priekš sevis," aicināja Savrasova.
Arvien populārākas veselības uzturēšanas nolūkos kļūst ziemas peldes. Zavadska vērtēja, ka šāda nodarbe katram jāizvērtē individuāli. To noteikti nevajadzētu darīt bez iepriekšējas pieredzes vai sagatavošanās.
"Katrā ziņā viena lieta, ko vajag atcerēties, – tā nav panaceja. Tas nav iemesls domāt, ka jūs nekad ar neko nesaslimsiet un vienmēr būsiet veseli. Ja tas ir darīts pakāpeniski, organisms pie tā ir pieradis un jūs to darāt katru gadu un labi jūtaties – brīnišķīgi, turpiniet to darīt," viņa pauda.
