Mazāk kaitīgs vai īsti neizpētīts? Zviedru, britu un Latvijas ārsti par cigarešu aizstājējiem

ĪSUMĀ:

• Zviedru ārsts: klasisko cigarešu aizstājēji ir samazināta riska produkti.
• Lielbritānijas sabiedrības veselības sistēma ir atbalstoša alternatīvajai  smēķēšanai.
• Latvijā smēķēšanas alternatīvie produkti tiek pielīdzināti klasiskajai tabakai.
• Latvijā smēķētāju skaits samazinās – pērn 24%. Bet aug jauniešu interese par jaunajiem smēķēšanas produktiem.
• Ministrija: Mazāks kaitīgums – pašas industrijas apgalvojumi.
• Pneimanoloģe: Trūkst ilgtermiņa pētījumu.
• Ārsts: pat ja tiek izslēgts kaitējums no tabakas dūmiem, paliek nikotīna efekts uz nervu sistēmu.
• Ārsts jaunajām iekārtām redz vietu smēķēšanas atmešanas programmās.
• Alternatīvo smēķēšanu neplāno ierobežot mazāk par parastajām cigaretēm.

Pasaules vēsturē bijuši laiki, kad cigaretes kā veselīgas reklamēja ārsti baltos halātos. Šodien kas tāds ir neiedomājams – pētījumi pierādījuši, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, izraisa vēzi, sirds un asinsvadu slimības, kā arī daudzas citas kaites. Nedaudz līdzīgu ainu šodien var novērot, skatoties uz tabakas karsēšanas iekārtām un tā dēvētajiem "veipiem" – iekārtām, kurās ir šķidrums un, tā saturu izelpojot, rodas liels daudzums tvaika. Tiesa, šīs iekārtas netiek reklamētas kā veselīgas, bet gan kā veselīgākas. Ko mēs patiesībā zinām par šīm iekārtām? Vai tās ir pietiekami pētītas?

Zviedru ārsts: Jaunās alternatīvas – samazināta riska produkti

Zviedru ārsts Karls Fagerstroms doktora disertāciju rakstījis par nikotīna atkarību un smēķēšanas ietekmi. Gadu desmitiem strādājis tieši ar smēķēšanas jautājumiem. Viņš arī ir viens no nikotīna aizstājējterapijas veidotājiem. Fagerstroma ieskatā klasisko cigarešu aizstājējprodukti – zelējamā tabaka jeb snuss, elektroniskās cigaretes un tabakas karsēšanas iekārtas – ir uzskatāmas par samazināta riska produktiem.

Vienlaikus viņš atzīst: "Jā, atkarība ir problēma. Es to nenoliedzu. Nikotīnam ir negatīva ietekme." Tomēr, viņaprāt, nikotīns ir mazākais ļaunums cigaretēs, bet tieši dūmi ir kaitīgākie, un alternatīvajos produktos to nav.

Fagerstroms dalās pētījumos, kuros salīdzina veselības rādītājus valstīs, kurās plaši lieto, piemēram, snusu vai tabakas karsēšanas iekārtas: "Es balstos "Eurobarometer" datos [2017.gada maijs - red.]. Skatoties smēķēšanas izplatību Eiropas Savienības valstīs: Zviedrijā ir 5-6% ikdienas smēķētāju. Nav valstu, kas pat pietuvotos šim rādītājam. Nākamais ir mirstība, kas ir daudz svarīgāk. Atkal Zviedrija ir pašās beigās, skatot ar smēķēšanu saistītas nāves uz simt tūkstošiem iedzīvotāju."

Fagerstroms uzskata, ka klasisko cigarešu alternatīvie produkti potenciāli ir veids, kā samazināt smēķēšanas risku.

Lielbritānijā atbalstoši

Zviedru ārsts slavē Lielbritānijas sabiedrības veselības sistēmu, kas šos produktus izvēlējusies iekļaut: "Sabiedrības veselības sistēma Lielbritānijā ir atbalstoša, un tas ir netipiski. Lieta ir tajā, ka Lielbritānija kļūs par valsti, kurā varēs ievākt pierādījumus. Citas valstis padarījušas šo produktu izmēģinājumus neiespējamus. Cilvēki nevar savākt pierādījumus un veikt zinātnē balstītas izvēles."

Lielbritānijas veselības pētījumu un izglītības centra vadītājs Sudanšu Patvardans (Sudhanshu Patwardhan) skaidro, ka Lielbritānija cīnās ar smēķētājiem un šajā procesā tiek izmantotas arī mūsdienīgas smēķēšanas iekārtas. Viņš norāda, ka atslēga ir tajā, kā strādā ar veselības aprūpes speciālistiem un tos izglīto par alternatīvām, kas Patvardana ieskatā ir mazāk kaitīgās.

"Lielbritānijas politika šajā jautājumā ir progresīvi domājoša, bet Lielbritānijas ārstu sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistu sabiedrībai nepieciešama palīdzība kļūt par smēķēšanas mazināšanas un kontroles čempioniem. Neliela plaisa vai varbūt pat iespaidīga tā ir starp to, ko jūs redzat politikas līmenī-  jūs redzat atbalstošas pozīcijas -, un starp to, ko jūs redzat stratēģijā, kas tiek pielietota. Sabiedrības veselības jomā Anglijā ir daudz veselības kampaņu. Kāda no tām bija ļoti svarīga, jo iekļāva arī elektroniskās cigaretes. Bet šeit mēs esam – ir problēma. Pētījumā, ko veicām pagājušajā gadā, 29% veselības aprūpes profesionāļu norādīja, ka nerekomendētu elektroniskās cigaretes savu pieņēmumu dēļ," stāsta Patvardans.

Patvardans ir pārliecināts, ka pie vainas ir nezināšana. Viņš norāda – pēc tam, kad par elektroniskajiem smēķēšanas produktiem informē veselības aprūpes speciālistus un izskaidro atšķirību, ļoti bieži viņi savas domas mainot.

Latvijā pielīdzina klasiskajai tabakai

Latvijā gan šobrīd visi šie produkti tiek pielīdzināti klasiskajai tabakai. Uz tiem attiecas līdzīgi noteikumi, un šobrīd nedz "veipi", nedz tabakas karsēšanas iekārtas nav paredzēts iekļaut kādās programmās smēķēšanas atmešanai.

"Latvijā ir diezgan stingra pretsmēķēšanas politika. Ir veikta virkne likumdošanas izmaiņu, lai ierobežotu smēķēšanu, aizliegtu reklāmas. Notiek darbs ar izglītības sektoru, lai bērni izglītības iestādēs saņemtu visu nepieciešamo informāciju. Tāpat arī ir informatīvas kampaņas, izglītojoši semināri," stāsta Veselības ministrijas sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Ministrijā uzskata, ka šāda politika sniedz rezultātu. Smēķētāju skaits samazinās. Pērn Latvijā smēķējuši 24%. Tas esot labs rādītājs, jo līdzīgā aptaujā pirms diviem gadiem smēķējuši 33%.

"Otra tendence, ko mēs redzam – pieaug iedzīvotāju interese par šiem jaunajiem smēķēšanas produktiem – dažnedažādām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Tas nav tik populāri vecākā gadagājuma auditorijā, bet, ja mēs skatāmies 15-25 gadu vecus jauniešus, tad viņu interese ir ļoti liela. Arī pēc pētījumu datiem redzam, ka jaunieši 16 gadu vecumā pēdējā mēneša laikā – ap 20% no viņiem ir pamēģinājuši šīs elektroniskās ierīces. Pēdējā mēneša laikā pamēģināšana – tas jau liecina par tādu kā ieradumu. Šī tendence palielinās no gada uz gadu," norāda Līviņa.

Tādēļ Veselības ministrija visus elektroniskos smēķēšanas produktus pielīdzinājusi parastajiem, proti, prasības ir ļoti līdzīgas.

Mazāks kaitīgums – industrijas apgalvojumi

Tāpat trūkstot ilgstošu pētījumu par šo moderno iekārtu smēķēšanas ietekmi uz veselību ilgtermiņā. "Tas, ko dara šī industrija, – viņi ļoti mērķtiecīgi ienāk tirgū un mēģina stāstīt, ka šie produkti ir labāki. Un mūsu pieņēmums, ka industrija mēģina noturēt savu patērētāju. Respektīvi – ja samazinās parasto cigarešu pīpētāju skaits – un visas valstis par to cīnās, informē un visādas lietas dara, lai to samazinātu – , tad,

lai industrija nepazaudētu savu biznesu, tiek radīti šie alternatīvie produkti un maldinoši cilvēkiem tiek stāstīts, ka šie produkti ir labāki.

Bet mūsu rīcībā absolūti nav pierādījumu, un te es nerunāju par kaut kādiem dažiem pierādījumiem, kas ir jau publicēti. Piemēram, atliekvielu analīze, ko angļi ir izdarījuši – viņi ir paņēmuši un paskatījušies, kādas atliekvielas rodas cigarešu pīpēšanas rezultātā un kādas rodas no tvaicējamiem produktiem. Viņi to ir izmēģinājuši mēģenē, bet te mēs runājam par produktu ietekmi uz veselību, uz cilvēku. Jo viens, kas notiek mēģenē, un otrs, kad cilvēks to ievada sevī. Un šeit mums nav tādu pētījumu, šeit mēs nevaram runāt par viena gada pētījumiem, divu, trīs... Tiem ir tiešām jābūt pētījumiem 20, 30, 40 gadu garumā, kas pierādītu, ka šie produkti ir labāki un beigu beigās ka samazinās saslimstības un mirstības risks. Šādu pētījumu mums nav," uzsver Līviņa.

Līviņa norāda, ka pēdējos gados pētījumi rādot – šie produkti ir tikpat kaitīgi: "Parastajos tabakas izstrādājumos ir degšanas process, ar ko arī parasti industrija strādā, sakot – ja jaunajos produktos nav degšanas process, tad tie ir labāki. Ir jāsaprot, ka šeit ir karsēšanas process, kura rezultātā šīs vielas pārveidojas. Tāpat veidojas formaldehīds, rodas karbonilsavienojumi, kas ir arī parastajās cigaretēs dedzinot."

Pneimanoloģe: Trūkst ilgtermiņa pētījumu

Arī ārsti jaunās iekārtas vērtē piesardzīgi. Trūkst pētījumu.

Dace Žentiņa ir ārste pneimanoloģe, interniste un Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja. Viņa uzskata, ka šobrīd ir nepietiekoši pierādījumi par šo moderno tabakas ierīču ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.

"Patiesībā šī situācija, ko mēs tagad redzam, man stipri atgādina situāciju, kas bija pagājušā gadsimta sākumā un vidū, kas notika ar cigaretēm. Arī cigaretes tika pozicionētas kā pilnīgi nekaitīgi baudas gūšanas priekšmeti. Ja mēs paskatāmies tā laika reklāmās, mēs redzam, ka cigaretes tiek rosināts lietot astmas pacientiem, tajā skaitā bērniem no sešu gadu vecuma. Tāpat cigarete tiek nostādīta labākā pozīcijā nekā konfektes, jo no konfektēm cilvēks iegūst lieko svaru, bet no cigaretēm tieši otrādi – svaru zaudē. Un tajā laikā cilvēkiem nebija ne mazākās nojausmas par to, ko cigaretes rada veselībai. Un šobrīd mums ir tieši tāda pati situācija. Kopš tā laika ir pagājuši ļoti daudzi gadi un vajadzēja daudzos gadu desmitus, lai mēs varētu pierādīt, ka cigaretēm ir negatīva ietekme," norāda Žentiņa.

Šobrīd šādā situācijā ir elektroniskās smēķēšanas iekārtas – nav pētījumu, tādēļ nedrīkstot šādas iekārtas ieteikt kā samazināta riska produktus cilvēkiem ar smēķēšanas atkarību. "Uzskatu, ka es nedrīkstu nevienam ieteikt "veipu" cigaretes vietā, jo es nezinu, kas notiks ar cilvēkiem, kas būs "veipojuši" gadus 30 vai 40. Bet līdztekus "veipiem" ir arī citas mazāk kaitīgas nikotīna sistēmas, kas varētu aizstāt nikotīnu, jo, kā zināms, tieši no nikotīna rodas atkarība. Un tās, manuprāt, vismaz Latvijā pilnīgi noteikti netiek pietiekami plaši reklamētas. Tad es īsti neredzu, kādēļ man būtu jāreklamē "veipi" tā vietā, lai es ieteiktu kādu citu nikotīna piegādes veidu," skaidro Žentiņa.

Ārsts: Par kādu risku mazāk, bet aizvien kaitīgi

Tomēr arī ārstu vidū nevalda pilnīga vienprātība.

Artjoms Špaks ir Stradiņa slimnīcas Plaušu un torakālās ķirurģijas centra virsārsts. Torakālais ķirurgs atbild par krūšukurvja ķirurģiju, nodarbojas arī ar plaušu problēmām. Arī viņš modernās tabakas iekārtas vērtē skeptiski, tomēr atzīst, ka tās ir potenciāli mazāk kaitīgas.

"Es slikti vērtēju tās. Ja mēs salīdzinām cigaretes un tās pašas karsēšanas ierīces, tad jā – tas ir fakts, ka tur tomēr ir mazāk kaitīgu vielu un šis efekts uz organismu ir mazāk izteikts," saka Špaks.

Tomēr Špaks norāda, ka uz smēķēšanu ir jāskatās kā uz problēmu, kā uz atkarību no nikotīna, un šīs jaunās iekārtas to neizslēdz. Pat ja tiek izslēgts kaitējums no tabakas dūmiem, tāpat paliek nikotīna efekts uz nervu sistēmu.

Špaks uzskata – kā liels risks saglabājas arī sirds un asinsvadu slimības: "Nu labi, ja cilvēks nenomirs no plaušu vēža, viņš tāpat pēc 60 gadiem mocīsies ar savu aterosklerozi un nomirs vai nu no infarkta, vai viņam būs izteikti sliktāka dzīves kvalitāte, jo viņš nevarēs normāli staigāt, jo visi kāju asinsvadi būs ciet ar trombiem, ar kaļķi, kas veidojas iekaisuma rezultātā. Nikotīns veicina spazmas asinsvados, tādējādi pasliktinot asinsriti.

Tā kā varbūt vienu no riskiem mēs mazinām ar šo produktu, bet, summējot visu informāciju kopā, sausais atlikums ir, ka tas arī ir slikti."

Tomēr Špaks šiem produktiem redz vietu smēķēšanas atmešanas programmās. Tiesa gan,  tikai tad, ja nelīdz absolūti nekas. "Pirmkārt, valstij vajadzētu atbalstīt smēķēšanas atmešanas programmas, lai cilvēki vispār atteiktos no smēķēšanas. Šī programma ietver nikotīna aizvietošanas terapiju, kas parasti ir vairāki produkti, kombinācijas no šiem produktiem – plāksteri, košļājamā gumija. Tad ir medikamenti, kas samazina tieksmi. Un tad ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, tā kā tas ir darbs ar psihoterapeitu. Un, ja tomēr cilvēks nonāk situācijā, kad viņš visu ir izmēģinājis un tik un tā turpina smēķēt, tad jā, labi – var aizvietot cigaretes pret kaut ko mazāk kaitīgu. Ja mēs salīdzinām divus sliktumus, izvēlamies to, kas ir mazāk slikts, bet tas arī ir slikts," saka ārsts.

Ierobežojumus nemainīs

Arī Saeimas atbildīgās komisijas dienaskārtībā pagaidām nav plānot virzīt ieteikumus, lai kaut kā īpaši atbalstītu vai izcelt elektronisko cigarešu izmantošanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, medicīnas zinātņu doktors, ārsts kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") ir pārliecināts, ka elektronisko cigarešu it kā mazāks kaitīgums ir maldinošs: "Šīs jaunās iekārtas satur lielu daudzumu nikotīna, un tas ir tas, kas organismam nodara daudz slikta. Mēs varam iet pa vairākām sistēmām – sirds un asinsvadu sistēma: palielinās asinsspiediens, palielinās infarkta, insulta risks. Nikotīns ietekmē cukura vielmaiņu, veicina insulīna rezistenci, palielina tauku, holesterīna daudzumu asinīs."

Tādēļ nevar runāt par to, ka kāds smēķēšanas produkts ir labāks par citu. Skride gan arī norāda, ka tomēr nevar neņemt vērā elektronisko cigarešu sastāvu, kas izslēdz daļu kaitīgo vielu. "Jā, tas varētu būt speciālistu vadībā, tas varētu būt viens no ceļiem, kā varētu smēķēšanu atmest, bet mums jāatceras, ka tad mums ir jāvirzās uz pilnīgu smēķēšanas atmešanu. Jāatceras, ka mums ir arī nikotīna plāksteri. Es domāju, ka nevajag iet e-cigarešu ceļu. To [atmest] var darīt arī citos veidos," saka politiķis.

Kopumā Skride ir pārliecināts – šobrīd šo smēķēšanas ierīču pieejamība jāierobežo tikpat ļoti  kā parasto cigarešu iegāde. Arī šeit viens no galvenajiem iemesliem – trūkst ilglaicīgu pētījumu.