Jāapdomā iemesli un jāizanalizē pašsajūta
"Ja mēs paanalizējam vispār gadījumus, kad ir pieļautas kļūdas medicīnā un pacienti ir cietuši, tad galvenokārt tie nav tehniski iemesli, tas ir retāk. Galvenais klupšanas akmens medicīnisko kļūdu gadījumā ir komunikācija," norādīja Aizsilniece.
Tieši komunikācijas kļūdas un savstarpējā neizpratne ir tas, kas galvenokārt noved pie neveiksmīgiem rezultātiem ārstēšanā, bet to ir iespējams labot. Komunikācija ir divvirzienu process. Tajā ir aspekti, kas jāuzlabo ārstiem, bet ir aspekti, kurus vērā var ņemt arī pacienti.
"Bezgala svarīgi ir pašam pacientam saprast, kāpēc viņš dodas pie ārsta, kas ir viņa veselības problēma, un nedaudz arī paanalizēt un saprast, kā tā veidojas.
Ārstam daudz vienkāršāk ir, ja pacients atnāk un saka: man sāp vēders, man sāpes parādījās pirms trim nedēļām, man sāp no rīta vai naktī, pirms vai pēc ēšanas, man sāpes pastiprina tas un tas, man paliek vieglāk, ja es izdaru to un to, man šādas sāpes ir bijušas vai nav bijušas nekad," skaidroja Aizsilniece.
Ja pacients ar ārstu tiekas pirmo reizi, svarīgi arī apkopot un izstāstīt visas iepriekšējās saslimšanas. Vēl ir ļoti svarīgi, lai pacienti pirms pirmās vizītes painteresējas arī par to, ar ko kādreiz slimojuši ģimenes locekļi – vismaz vecāki un vecvecāki.
"Šī informācija, ko mēs saucam par ģimenes anamnēzi, medicīnā ir ļoti svarīga, lai mēs varētu ātri un precīzi diagnosticēt un palīdzēt pacientam. Svarīgākais ir uzstādīt pareizu diagnozi.
Ja pacients nāk ar konkrētiem [faktiem], jau pats izanalizējis situāciju vai vismaz padomājis, kad man sāp, kāpēc man sāp, kas ir tas, kas mani kairina, ir vienkāršāk," norādīja Aizsilniece.
Tas pats attiecas uz jebkurām sāpēm – arī locītavu sāpēm vai galvas reiboņiem. Ir svarīgi pirms vizītes apdomāt dažādus faktorus, kas sāpes pastiprina vai nomāc.
Jāierodas laicīgi un jāsagatavo jautājumi
Dzalbs tikmēr uzsvēra, ka ārstu un pacientu sadarbība ir abpusēja atbildība. Ja vēsturiski šīs attiecības veidojušās tā, ka ārsts uzņemas lielāku atbildību, bet pacients ieņem pasīvu lomu kā norādījumu izpildītājs, tad mūsdienās šis modelis mainās.
"Es arvien vairāk saredzu, ka mūsu pacienti arvien vairāk būtu jāiesaista šajā komunikācijā, gan uzdodot jautājumus, gan definējot savas vajadzības, sev vēlamo mērķi un rezultātu, ko viņi vēlas sasniegt savā ārstēšanās procesā, ar ko viņi ir gatavi samierināties. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs pieņemtu korektu lēmumu, jo reizēm iespējas un vīzija, ko saredzam kā pacientiem vispiemērotāko, nesakrīt ar to, ko pacients vispār vēlas," skaidroja Dzalbs.
Lai nonāktu līdz abpusēji pieņemamam risinājumam, sagatavošanās vizītei ir ārkārtīgi būtisks posms, Dzalbs atzina.
"Pirmkārt, mēs aicinātu pacientus ierasties pie ārsta pietiekami laicīgi – minūtes 10, 15 pirms paredzētā vizītes laika, un tas būs tas mirklis, kad mazliet atvilkt elpu, noskaņoties konsultācijai, sasveicināties ar personālu. Tas palīdz mazliet relaksēties," ieteica Dzalbs.
Tāpat nereti vizītes laikā nepieciešams noteikt pulsu vai asinsspiedienu, un tie ir precīzāki, ja pacients kādu brīdi ir atpūties. Turklāt bieži vien vēl pirms vizītes pie ārsta, ierodoties laicīgi, ir iespējams aprunāties ar ārsta māsu vai palīgu, kas var izstāstīt par vakcinācijas iespējām vai citiem aktuāliem profilaktiskiem pasākumiem. Līdz ar to šis laiks var tikt lietderīgi izmantots.
"Vēl no ikdienas prakses es redzu, ka, nākot pie ārsta, varbūt jāuzraksta galvenie jautājumi, ko vēlamies uzdot. Bieži vien ir satraukums, un mēs piemirstam, ko gribam. Vienlaicīgi jāsaprot, ka vajadzības mums būtu jāsaliek tādā prioritārā secībā," ieteica Dzalbs.
Ir būtiski, lai primāri vizītē tiktu izrunātas tās problēmas, kas burtiskā vai pārnestā nozīmē pacientam sāp visvairāk, lai tām tiktu atvēlēta lielākā daļa laika un uzmanības. Pēc tam secīgi var jautāt par visu pārējo.
Jāpārzina medikamenti un jāpalīdz senioriem
Tāpat Dzalbs atgādināja, ka pacientam ir jāpārzina medikamenti, kas tiek lietoti. Mūsdienās to nosaukumus ir iespējams gan nofotografēt, gan pierakstīt telefonā vai citur. Jā, šī informācija ārstiem ir pieejama e-veselībā, bet nereti šī sistēma var pievilt vai nestrādāt, vai tas ārstam vienkārši var prasīt ilgu laiku, lai atrastu vajadzīgo informāciju, atzina Dzalbs.
Līdz ar to medikamentus, tāpat kā iepriekšējos izmeklējumus, uz konsultāciju droši var ņemt līdzi. Tas viss noderēs, lai tā būtu maksimāli efektīva.
"Mēs to tiešām novērtējam, ja pacients ir uzkrājis informāciju par savu ārstēšanu hronoloģiskā secībā un tā ir ātri pārskatāma.
Īpaši svarīgi ģimenes ārsta praksē tas ir tiem pacientiem, kas tiek piereģistrēti no jauna. Bet tālāk, apmeklējot ģimenes ārstu, mums droši vien būtu svarīgi tie izmeklējumi, kas veikti kopš pēdējās tikšanās reizes," skaidroja Dzalbs.
Savukārt, apmeklējot ārstu-speciālistu, ko pacients satiek pirmo reizi mūžā, atkal ir svarīga visa veikto izmeklējumu vēsture, bet it īpaši izraksti no slimnīcām un sarežģītāko, smalkāko izmeklējumu rezultāti.
Vienlaikus Dzalbs aicināja pacientus neapvainoties, ja šīs dokumentu mapes konkrētajā vizītē netiek izmantotas. Tas nenozīmē, ka tās var nebūt noderīgas citā reizē.
"Vēl mums noteikti ir jāpadomā, ka gados vecākiem pacientiem bieži vien līdzi ir vajadzīgs pavadonis.
Nereti mums ir jāizskaidro pietiekami sarežģītas lietas, ko pacientam ir grūtāk uztvert. Pavadošā persona būtu ļoti labs atbalsts, lai gan pārjautātu, gan paskaidrotu, gan pierakstītu un izskaidrotu seniora vēlmes. Tas tiešām ir ārkārtīgi būtiski," uzsvēra Dzalbs.
Atbilde slēpjas ilgtermiņa attiecībās
Runājot par ģimenes medicīnu, Dzalbs uzsvēra, ka tā balstās uz ilgtermiņa attiecībām un sadarbību ar pacientiem.
"Es mēdzu jokot, ka ģimenes medicīna ir tādas ilgas, pastāvīgas, cieņpilnas un uz rezultātu vērstas attiecības. Tās nav tādas īslaicīgas un gadījuma rakstura attiecības, kas bieži vien raksturo pacienta attiecības ar citiem ārstiem-speciālistiem," skaidroja Dzalbs.
Kamēr ar ārstiem-speciālistiem pacientiem nereti nākas tikties tikai uz īsu brīdi un vienam otru, iespējams, vairs nekad nesatiekot, ar ģimenes ārstiem tas ir pilnīgi pretēji. Ģimenes ārsta praksē pacienta ārstēšana ir cieši saistīta ar ilgtermiņa komunikāciju.
"Apmēram 70–80% no visām diagnozēm tiek uzstādītas, tieši pateicoties komunikācijai.
Tātad saruna, datu ievākšana, ko mēs saucam par anamnēzes ievākšanu, ir pats būtiskākais posms, kad pacientam izsakām aizdomas par kādu saslimšanu vai sniedzam kādu rekomendāciju," norādīja Dzalbs.
Efektīva komunikācija ir gan pacienta, gan ārsta atbildība un vienlaikus arī lielākais izaicinājums ģimenes medicīnā, atzina Dzalbs. Līdz ar to bieži vien nonākšana pie sava īstā un vienīgā ģimenes ārsta var būt ilgstošs process, kamēr pacientam izdodas atrast speciālistu, ar kuru izdodas sadarboties un kuram iespējams uzticēties.
"To atrodot un sasniedzot, protams, ir daudz vieglāk realizēt mums uzliktos uzdevumus pacienta aprūpē, un pacienti arī ir daudz priecīgāki, ja tā komunikācija un savstarpējā sadarbība ir efektīva un abpusēji saprotama," norādīja Dzalbs.
