Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu centrs pasludinājis šī gada jūliju par visu laiku karstāko mēnesi, kopš šādi dati tiek apkopoti. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, izsakoties par šī brīža klimata situāciju pasaulē, neslēpa savu sašutumu: "Klimata pārmaiņas ir klāt. Tās ir baisas, un tas ir tikai sākums. Globālās sasilšanas ēra ir noslēgusies, un ir sākusies globālās vārīšanās ēra. Gaiss vairs nav piemērots elpošanai, karstums ir nepanesams. Fosilās degvielas peļņas līmenis un vienaldzība pret klimatu ir nepieļaujama."
Biežie karstuma viļņi mudinājuši zinātniekus noskaidrot, kādu karstumu cilvēks spēj paciest.
Ilgu laiku zinātnieku aprindās valdījis uzskats, ka 35 grādos Celsija skalā un 100% mitrumā cilvēks pakļauts nāves riskam aptuveni sešu stundu laikā. Nu ASV Pensilvānijas štata universitātē tika veikts eksperiments, lai pētītu karstuma ietekmi uz cilvēka ķermeni, zinātniekiem noskaidrojot, ka nāvējošais karstuma slieksnis var būt daudz zemāks, nekā iepriekš domāts. Pavadot piecas līdz septiņas stundas 30,6 grādu gaisa temperatūrā un 100 procentu mitrumā, organisms var pārtraukt ķermeņa temperatūras regulēšanu, kas var novest pie karstuma dūriena un orgānu mazspējas.
Rohamtonas Universitātes fizioloģijas profesors Luiss Halsijs vērtēja: "Ja ķermeņis uzkarst līdz 40 grādiem, tad cilvēks sasniedz riska zonu. Dažiem cilvēkiem viss būs labi, bet dažiem ne. Bet šī ir zona, kurā sākas problēmas. Var iestāties orgānu mazspēja vai arī tie var sākt strādāt mazāk optimālā līmenī. Sākās olbaltumvielu denaturācija. Olbaltumvielas sāk mainīt formu un atdalīties. Šī ir agrīnā stadija, kad ķermenis sāk cepties."
Lai gan katra cilvēka reakcija pret karstumu ir atšķirīga, vislielākajam riskam pakļauti mazi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.
Bērna organisms slikti spēj regulēt ķermeņa temperatūru, savukārt vecāka gada gājuma cilvēkiem ir mazāk sviedru dziedzeru, kas ierobežo ķermeņa atdzišanu.
Nākamo gadu laikā klimata pārmaiņas saasināsies, prognozēja Pasaules Meteoroloģijas organizācija, kuras pārstāvji uzskata, – līdzko vidējā temperatūra pieaugs par pusotru grādu kopš pirmsrūpniecības ēras, atpakaļceļa, visdrīzāk, nebūs.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas pārstāvis Kriss Hjūits norādīja: "Mēs jau maijā preses konferencē vēstījām, – ir 98 procentu iespēja, ka viens no nākamajiem pieciem gadiem būs siltākais, kopš dati tiek fiksēti. Ir arī 66 procentu iespēja, ka nākamo piecu gadu laikā uz laiku pārsniegsim Parīzes nolīgumā noteikto pusotra grāda slieksni."
Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas nemainīsies un turpinās izdalīties, kā tas noticis 21. gadsimtā līdz šim, tad līdz 2100. gadam Zemes vidējā temperatūra pieaugs par četriem grādiem pēc Celsija skalas, prognozēja ASV Nacionālais atmosfēras pētījumu centrs.
