Jāatgādina, ka nikotīna atkarība ir saslimšana. Un tai ir vairākas cēloņu grupas – psiholoģiski (stresa pārvaldīšanas pieejas u.c.), bioloģiski (ģenētiskā predispozīcija u.c.) un sociāli (nikotīna izstrādājumu pieejamība, kultūras un politiskais konteksts, veselības aprūpes pieejamība, u.c.). Tādēļ efektīva būs tikai tāda nikotīna radītā kaitējuma ierobežošanas politika, kas būs vērsta uz visām šīm faktoru grupām.
Turklāt atbildība būtu jāuzņemas ne tikai Veselības ministrijai, bet arī pārējiem resoriem – Izglītības un zinātnes, Labklājības, Finanšu un Ekonomikas ministrijām, politiķiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un arī katram iedzīvotājam.
"Veselību visās politikās" – tā ir jau pagājušā gadsimtā Pasaules Veselības organizācijas noformulēta un zinātniski pierādīta stratēģija.
Cik uzņēmumu, organizāciju, slimnīcu, valsts iestāžu ir pasludinājušas sevi par brīvām no tabakas? Rīgas Stradiņa universitāte tāda ir – tās telpās un teritorijā smēķēt, tostarp arī elektroniskās smēķēšanas ierīces, ir aizliegts un realitātē tas arī nenotiek.
Lai arī kopumā pasaulē un Latvijā 20 gadu laikā vērojama pozitīva tendence – dūmu un bezdūmu tabakas lietošana mazinās (Latvijā aptuveni par 10% divdesmit gadu laikā), ir strikti noteiktas vietas, kur nedrīkst smēķēt, un ieviesti citi ierobežojumi, – vienlaikus Latvijā ir Eiropā trešais augstākais cigarešu ikdienas smēķētāju un piektais augstākais elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars.
Kā pētījuma laikā uzsver intervētie nozares eksperti, Latvijā nikotīna atkarība ir raksturīga cilvēkiem ar citiem psihiskās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem.
Tas nozīmē, ka šīm grupām būtu vajadzīgs īpašs atbalsts smēķēšanas atmešanā.
Jo tieši veselības aprūpes darbinieki – ārsti un citu specialitāšu pārstāvji – ir tie, kuriem ir proaktīvi jāiesaistās smēķēšanas profilaksē.
Tabakas lietošanas monitorēšana un profilakses politika
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi un publiskojusi sešas izmaksu efektīvas un zinātniski pamatotas stratēģijas, ar kuru palīdzību katra valsts var mērķtiecīgi ierobežot nikotīnu saturošo izstrādājumu radīto kaitējumu sabiedrībā. RSU pētījums noskaidroja, kā ar šo stratēģiju ieviešanu veicas Latvijā.
Kopumā piecas no sešām stratēģijām nozares eksperti vērtē par labā vai apmierinošā apjomā ieviestām, bet vienu kā vāju – atbalstu smēķēšanas atmešanā.
Pirmais smēķēšanas ierobežošanas veids ir tabakas lietošanas monitorēšana un profilakses politika. Latvijā regulāri notiek populācijas mēroga pētījumi, un mēs pārzinām situāciju. Grūtāk ir ar jauno produktu lietošanas paradumu izpēti un seku monitorēšanu.
Tāpat trūkst pētījumu par sabiedrības attieksmi. Piemēram, kādēļ, ja kāds sabiedriskā transporta pieturā smēķē dūmu cigaretes, citi aizrāda, bet, ja veipo – neaizrāda.
Tāpat vērojams valsts politikas efektivitātes izvērtējuma un ietekmes uz nelegālo tirgu izvērtējuma trūkums.
- Aizsargāšana no tabakas dūmiem
Šo aspektu eksperti vērtē kā pozitīvu, un daudzi no ieteikumiem, ko pētījuma gaitā vēl tikai pirms pusgada rakstījām, pašreizējā politikā jau ir ieviesti (elektronisko smēķējamo ierīču šķidrumi nedrīkstēs būt ar dažādām garšām, tikai ar tabakas garšu un aromātu, tāpat tiks ieviests ierobežojums iegādāties nikotīna izstrādājumus līdz 20 gadu vecumam u.c.).
Šeit vēl varētu iesaistīt darba devējus smēķēšanas ierobežošanā, teiksim, atbalstot apdrošināšanas polises, kas sedz arī izdevumus, kas saistīti ar nikotīna atkarības ārstēšanu. Vai aizvietojošo terapiju cilvēkiem, kas atrodas stacionārā, – lai viņi nelavītos pie slimnīcas smēķēt, citiem pacientiem liekot ieelpot dūmus u.tml.
Tāpat nepieciešams skaidrojošais darbs sabiedrībai par tiesiskā regulējuma interpretāciju. Šobrīd iedzīvotāji zina, ka, piemēram, publiskās vietās smēķēt ir aizliegts, bet liela daļa cilvēku domā, ka šis regulējums neattiecas uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kas nerada nepatīkamos dūmus un aromātu. Tātad – ja smēķēt ir aizliegts, tas attiecas uz pilnīgi visiem smēķēšanas izstrādājumiem.
- Atmešanas iespēju piedāvājums
Kā jau iepriekš minēts, panākumi šīs stratēģijas ieviešanā Latvijā tiek vērtēti kā vāji. Iedzīvotājiem ir pieejams tālrunis smēķēšanas atmešanas atbalstam 67037333, ir pieejami skrīninga rīki un vadlīnijas ārstiem. Taču no valsts nav apmaksāta smēķēšanas aizstājējterapija, nav atbalsta kaut vai sākumā tikai atsevišķām grupām, piemēram, grūtniecēm vai pacientiem ar elpošanas sistēmas saslimšanām.
- Brīdinājums par tabakas radītajiem riskiem
Latvijā situāciju šajā aspektā eksperti vērtē pozitīvi. Attiecībā uz tabakas izstrādājumu un elektronisko smēķēšanas ierīču iepakojumu pat pārsniedzot starptautisko resoru prasības.
Tomēr trūkst sistemātiskas izglītošanas bērniem un jauniešiem, piemēram, izglītības sistēmas ietvaros. Nav arī nevalstiskā sektora, kas aktīvi iesaistītos – to vajadzētu veicināt.
Ir zināms, ka, piemēram, dienesta suņu reidiem skolās nav zinātniski pierādīta efektivitāte. Tāpat Latvijā mazefektīvas ir kampaņas medijos, jo tās ierobežoto finanšu resursu dēļ nenotiek sistemātiski un stratēģiski.
Veicināma būtu arī ģimenes ārstu, ginekologu un citu specialitāšu ārstu proaktīva iesaistīšanās nikotīna atkarības skrīningā un smēķēšanas atmešanas veicināšanā.
- Tabakas reklāmu un sponsorēšanas ierobežojumi
Latvijā ir labi vērtēts aizliegums reklamēt tabaku un piedalīties pasākumos tabakas uzņēmumiem kā sponsoriem.
Taču, piemēram, ir jauni, grūti regulējami smēķēšanas reklamēšanas veidi – internetā, slēpta veida reklāmā, labdarības pasākumos. Piemēram, neviens nav aizliedzis "Instagram" likt bildi, kā cilvēks veipo.
Veikalos dūmu cigaretes ir novietotas aizslēptā veidā, taču elektronisko cigarešu stends ir brīvi redzams. Iespējams, arī tam vajadzētu būt nosegtam, tāpat nikotīna izstrādājumiem vajadzētu būt ar neitrālu, neilustrētu iepakojumu.
Tāpat būtu nepieciešams aizliegums visa veida nikotīna izstrādājumus tirgot lielveikalos, pārtikas preču veikalos, bet to darīt tikai specializētos veikalos.
- Nodokļu palielināšana tabakas izstrādājumiem
Situācija šajā aspektā nav slikta, bet ir nepilnīga. Ir zinātniski pierādīts, ka nodokļu palielināšanai tabakas izstrādājumiem ir pozitīva ietekme uz smēķēšanas samazināšanos. Un tas, ka tad sāk zelt "melnais tirgus", ir mīts. Latvijā nodokļu kāpināšana nenotiek tik strauji, kā būtu nepieciešams, lai manāmi samazinātu smēķēšanas rādītājus populācijā – industrijas lobijs nesnauž, un trūkst likumdevēju politiskās gribas.
- Ar vienu risinājumu nepietiek
Lai efektīvi samazinātu smēķēšanu valstī, nepietiek ar vienu divām aktivitātēm – ir nepieciešams sistemātiski un stratēģiski veikt mērķtiecīgus, pārdomātus un visaptverošus pasākumus visās sešās augstāk minētajās stratēģiskajās jomās. Pretējā gadījumā atsevišķu aktivitāšu realizēšana ir kā gabalos sadalīta glābšanas riņķa mešana jūrā, kas nevar sasniegt nepieciešamo rezultātu.
Viens veips līdzvērtīgs cigarešu paciņai
No nikotīnu saturošiem izstrādājumiem jaunieši visbiežāk izvēlas lietot elektroniskās smēķēšanas ierīces. Kopumā jaunie nikotīna izstrādājumi – elektroniskās cigaretes, nikotīna spilventiņi, veipi, podi u.c. – ir mainījuši smēķēšanas paradumus.
Kādēļ cilvēki biežāk izvēlas elektroniskās smēķēšanas ierīces, nevis dūmu tabaku? Jo tās nerada smakas, mazāk traucē apkārtējiem un vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka produkts ir mazāk kaitīgs.
Tomēr tā nav tiesa – ir pierādīta elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas negatīvā ietekme uz elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmām, ir zināms tās potenciāls onkoloģisko saslimšanu attīstībā. Turklāt, tā kā tie ir salīdzinoši jauni izstrādājumi, pagaidām nav zināmas lietošanas sekas ilgtermiņā.
Liela daļa iedzīvotāju nezina, ka viens tā saucamais veips satur tik daudz nikotīna kā viena konvencionālo cigarešu paciņa. Kā atzīst lietotāji, viena vakara gaitā neizpīpēsi vienu cigarešu paciņu, bet veipu gan!
Turklāt elektroniskā cigarete var būt "kā ieejas vārti", lai sāktu lietot arī dūmu tabakas izstrādājumus un kļūtu par pastāvīgu smēķētāju nikotīna atkarības dēļ.
Lai arī elektroniskās cigaretes mēdz uzskatīt par iespējamu palīgierīci, lai atmestu smēķēšanu vai padarītu smēķēšanas kaitējumu mazāku, pētījumu rezultāti par to nav viennozīmīgi. Tāpat jāuzsver, ka lielākā daļa pašreiz pieejamo pētījumu par elektronisko smēķēšanas ierīču ietekmi uz veselību ir industrijas finansēti. Būtu nepieciešams kāpināt no industrijas neatkarīgu pētījumu apjomu.
Elektronisko smēķēšanas ierīču košais, vizuāli pievilcīgais iepakojums un pievilcīgie aromatizētāji ir metodes, kā industrija rada interesi par šiem izstrādājumiem bērnu un jauniešu vidū. Pirmā valsts pasaulē, kas noteica ierobežojumus pievienot aromatizētājus elektronisko cigarešu šķidrumos, bija Somija 2016. gadā. Rezultātā smēķēšanas izplatība Somijā samazinājās (no 15% 2016. gadā līdz 14% 2018. gadā), nepalielinoties elektronisko cigarešu lietošanas izplatībai. Novērtējam, ka no 2025. gada 1. janvāra arī Latvijā būs aizliegts laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tādus, kas rada tabakas smaržu un garšu.
