Šomēnes aizsākusies kampaņa "Stājies saulessardzē", kas neaicina sargāt sauli, bet tieši otrādi – pasargāt sevi no saules stariem. Tās laikā ikviens tiek aicināts simboliski stāties saulessardzē un mācīties, kā sevi un savus tuvos pasargāt no saules starojuma kaitīgās ietekmes.
Noderīgu informāciju no ārstiem, kā sevi pasargāt no saules un kā atpazīt melanomu, var iegūt biedrības "Soli priekšā melanomai" mājaslapā, norādīja tās dibinātāja Sondra Zaļupe.
Lai gan cilvēku zināšanu līmenis par saules ietekmi gadu no gada uzlabojas, ir vēl telpa, kur augt, atzina Karls, sakot: "Ja runājam konkrētāk, ļoti daudzi apzinās, ka saules aizsardzība ir vajadzīga. Daudzi apzinās, ka saulē nevajadzētu būt dienas vidū. Tās ir aksiomas, kuras atkārtojam, bet mums ir jāiet tālāk. Mums ir jāizglīto iedzīvotāji arī par to, kas ir saules ultravioletais indekss, ka tam ir vērts pasekot līdzi."
Ja saules ultravioletais indekss ir augsts, tas ir nopietns rādītājs, kas jāņem vērā savās ikdienas gaitās, un tad īpaši jāpievērš uzmanība saules aizsargkrēmam, cepurei ar platām malām un nosedzošam apģērbam. Ārsts uzsvēra, ka mēs dzīvojam ilūzijās par to, ka saules Latvijā nav.
"Tas, ka mēs dzīvojam nelielā ilūzijā par to, ka mums saules nav, ka mēs esam bāli, – tas nav mūsu trumpis, diemžēl tas ir mūsu vājais posms. Mums ir jāsaprot, ka dienas vidū arī Latvijā saules ir pietiekami daudz. Paskatieties, mēs visur esam salikuši saules kolektorus un baterijas un iegūstam gana daudz saules šajos mēnešos," pauda Karls.
Arī dodoties uz siltajām zemēm, nevajadzētu pludmalē pavadīt laiku no rīta līdz vakaram. Doma "ja es nebūšu apdedzis, mans atvaļinājums nebūs izdevies" ilgtermiņā var nodarīt ļoti lielu kaitējumu veselībai.
"Svarīgākais ir neapdedzināt ādu, jo, pat vēl pirms cilvēkam parādās apsārtums, bioķīmiskie procesi, kuri var novest pie ļaundabīga audzēja veidošanās, jau tiek palaisti.
Mēs neesam par to, lai cilvēki dzīvotu kā kurmji. Mēs esam par to, lai cilvēki būtu informēti, lai viņi sekotu un plānotu savas aktivitātes – gan darba aktivitātes, gan atpūtas aktivitātes, hobijus un tā tālāk," sacīja Karls.
Ārsts uzsvēra, ka sevišķi būvniecībā un ceļu remontu nozarē strādājošajiem jārūpējas par aizsardzību no saules – tā ir daļa no darba drošības, lai parūpētos, ka darba laikā netiek iegūta melanoma jeb ādas vēzis.
Vēl viens mīts ir, ka ilgstoši cepināties saulē un iegūt iedegumu ir nepieciešams, lai uzņemtu D vitamīnu.
"D vitamīna ražošana un iedegums ir pretēji proporcionāli – D vitamīns mūsu ādā un organismā veidojas tik ilgi, kamēr mēs vēl neesam ieguvuši iedegumu.
Kad esam iedeguši, šī "stacija" veras ciet, jo dabīgi āda ir iekārtota tā, ka D vitamīna ražotne samazinās. Tāpēc nevajag šo mītu izmantot kā advokātu, kāpēc es tik daudz laika pavadu saulītē," skaidroja Karls.
Tas nenozīmē, ka jāizvairās tikai no apzinātas gulēšanas pludmalē. Arī jebkura darbošanās saulē – zāles pļaušana, sportošana, pastaigas – ir saules staru uzkrāšana. Tāpat saulei nav jābūt spožai, lai UV stari nonāktu līdz mūsu ādai, piebilda dermatoloģe Anda Apine.
"Ultravioletais B starojums ir tas, kurš ir atbildīgs tieši par pigmenta veidošanos ādā, bet ultravioletais A starojums nonāk uz mūsu ādas un visapkārt, vienkārši tajā brīdī, kad ārā ir gaišs. Ja ārā ir gaišs, ir diena, tas nozīmē, ka mēs tāpat saņemam ultravioleto starojumu," uzsvēra Apine.
Īpaši svarīgi tas ir tām cilvēku grupām, kuru āda ir ļoti gaiša un viegli apdeg. Bet Latvijā lielākā daļa cilvēku iekļaujas gaišās ādas fototipa grupā, tāpēc jāuzmanās ir visiem.
"Mums visiem ir paaugstināts risks, tiklīdz ārā ir gaisma. Lai arī uz kādu krāsu jūs mainītu savu ādas toni – vai uz sarkanu, vai uz brūnu –, jums tik un tā notiek šūnu bojājums. Jā, protams, tiem, kuri uzreiz pārvēršas sarkanos vēzīšos, tas risks ir daudz augstāks, jo viņiem vispār gandrīz neeksistē ķermeņa aizsargspējas, lai veidotu šo dabīgo pigmentu, viņi apdegs katru reizi, bet, lai kāda krāsa jums būtu, jums tik un tā ir risks iedzīvoties nepatikšanās," uzsvēra Apine.
