Obstruktīva miega apnoja jeb OMA ir elpošanas traucējumi naktī, par kuriem daudzi cilvēki nemaz nezina, bet daudzi izvēlas tos arī slēpt, norādīja Pivņenko. "Tie, kuri zina un slēpj, viņi apzinās, kāpēc viņi to dara, un bieži tas slēpjas finansēs, bet ļoti daudzi nezina, un pie tā, ka viņi nezina, viņi nav vainīgi. Tas ir mūsu kā ārstu pienākums viņiem norādīt uz šo saslimšanu, jo tā jau nav pumpa, kas sāp un ir redzama," skaidroja Pivņenko.
Tie, kuri par obstruktīvo miega apnoju zina un slēpj, to dara, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par miega apnoju, jāveic izmeklējumi, bet cilvēkiem, kuriem ir vidēji smaga vai smaga miega apnoja, tā ir jāārstē, lai drīkstētu vadīt automašīnu.
Tāpat ir daudzi cilvēki, kas par saviem elpošanas traucējumiem miegā zina, taču neuzskata, ka tas būtu kaut kas nopietns vai vērā ņemams, piebilda Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa. "Es esmu saskārusies ar diezgan daudz cilvēkiem, kas to zina, bet viņi uzskata, ka tas nav nozīmīgi. "Ai, krākšana? Tas jau nekas! Mums tas ir ģenētiski – man krāca mamma, tētis, suns, visi ģimenē mums krāc." Viņi uzskata, ka tā nav problēma," stāstīja Celmiņa.
Taču ir svarīgi saprast, ka obstruktīva miega apnoja tiešā veidā ietekmē cilvēku koncentrēšanās spējas un rada nopietnu apdraudējumu arī citiem.
"Tas ir saistīts ar nežēlīgo statistiku uz ceļiem, ka cilvēks, kurš aizmieg pie stūres, spēj nogalināt ne mazāk kā tas, kurš ir piedzēries pie stūres. Ja vēl tas, kurš ir piedzēries, diemžēl labi zina, ko dara, tad tas, kurš ir aizmidzis pie stūres, visbiežāk to vienkārši nezina," norādīja Pivņenko.
Ārste skaidroja, ka tie šoferi, kas cieš no obstruktīvas miega apnojas, neapzināti pie stūres var aizmigt vienā momentā. Tas neprasa daudz laika un neattiecas tikai uz kravas mašīnu šoferiem, kas pie stūres pavada ārkārtīgi garas stundas. Tas var notikt ar katru un arī salīdzinoši īsā ceļa posmā.
"Zviedrija apkopoja visus tos ceļu satiksmes negadījumu un obstruktīvās miega apnojas datus, un viņi atklāja, ka cilvēki, kuriem ir neārstēta obstruktīva miega apnoja, trīs līdz četras reizes biežāk izraisa ceļu satiksmes negadījumus. Tāpat viņi atklāja –, ja šie cilvēki tiek ārstēti, krietni samazinās izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits," uzsvēra Celmiņa.
Obstruktīvo miega apnoju var noteikt ar vienkāršu izmeklējumu, kas saucas miega poligrāfija. Tas norāda, vai cilvēkam guļot trūkst skābekļa. Ja skābekļa netrūkst, bet ir tikai krākšanas skaņa, viss kārtībā.
"Ja šī krākšana ir signalizācija, ka gaiss iet cauri šauriem elpceļiem, un cilvēka smadzenēm gadiem, gadu desmitiem netiek piegādāts skābeklis… Viena lieta ir šī aizmigšana pie stūres, bet otra lieta ir infarkti, insulti, hipertensija," uzsvēra Pivņenko.
Obstruktīvā miega apnoja nav problēma, kurai nav risinājuma. Risinājumi ir dažādi. Piemeklējot īsto, apnojas pacientiem ir iespējams atgriezt gan dzīves kvalitāti, gan vajadzīgo skābekļa padevi smadzenēm.
"Metodes ir dažādas, bet visgrūtākais, es teiktu, laikam ir diagnostika – nokļūt pie pareizās atbildes. Atkarībā no šīs problēmas, mēs varam jau vairākus veidus piedāvāt, kā to pēc būtības atrisināt," norādīja Pivņenko.
Latvijas Miega medicīnas biedrība arī rosina miega izmeklējumus iekļaut valsts apmaksāto izmeklējumu sarakstā, vācot parakstus iniciatīvai vietnē "Manabalss.lv".