Latvijā intervēs 400 jaunās māmiņas, lai rastu vienotu veidu pēcdzemdību depresijas risku noteikšanai

29. jūlijs, 10:39

Veselība

Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija

Latvijas ārstniecības un zinātnes iestādes sāk meklēt vienotu veidu pēcdzemdību depresijas risku noteikšanai, informēja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pētījuma ietvaros dažādās medicīnas iestādēs intervēs 400 jaunās māmiņas.

Pētījumu, kura mērķis ir izstrādāt un pārbaudīt vienotu veidu savlaicīgai pēcdzemdību depresijas risku noteikšanai Latvijā, īstenos Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Dzemdību namu un citām Latvijas ārstniecības iestādēm, informēja Stradiņa slimnīcā.

Pētījumu veiks, adaptējot pasaulē plaši izmantoto Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu un papildinot to ar saociāldemogrāfiskiem un specifiskiem jautājumiem par jauno māmiņu pieredzi un veselību.

Kur meklēt palīdzību aizdomās par pēcdzemdību depresiju:

Pie sava ģimenes ārsta.
Pie ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista vai psihologa. Pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Pie psihiatra. Nosūtījums nav vajadzīgs. Depresijas gadījumā ārstēšanās pie psihiatra, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, ir bezmaksas.
Bezmaksas krīzes konsultāciju tālrunis 116123
Valsts apmaksātu speciālistu saraksts skatāms NVD vietnē.
Akūtos gadījumos jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.

Avots: SPKC

Pētījums notiks V, IV, III un II līmeņa medicīnas iestādēs, kur tiks nointervētas 400 jaunās māmiņas. Intervijās iegūtie dati tiks anonimizēti, un tos analizēs pētniecībā pieredzējuši epidemiologi un dzemdību speciālisti. Pētījuma rezultātā iegūsim Latvijai piemērotu un apstiprinātu Edinburgas pēcdzemdību depresijas anketu.

Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka 10% līdz 20% sieviešu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām piedzīvo psihiskus un uzvedības traucējumus, no kuriem visbiežāk novēro tieši pēcdzemdību depresiju, tomēr Latvijā ar šo diagnozi 2022. gadā pie speciālistiem nonākušas tikai 38 sievietes, norādīja pētījuma vadošā eksperte un Stradiņa slimnīcas dzemdību speciāliste daktere Zane Krastiņa.

"Un mēs nezinām, cik sieviešu vēl būtu nepieciešama palīdzība. Instruments, kuru šobrīd validējam, palīdzēs identificēt iespējamus pēcdzemdību depresijas riskus, sievietei esot jau grūtniecības periodā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai dzemdību speciālisti, ģimenes ārsti un citi kolēģi spētu savlaicīgi sniegt psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību sievietēm un jaunajām māmiņām, kurām tas ir nepieciešams," pauda Krastiņa.

Ar pēcdzemdību depresiju saistītie riski un iespējamās sekas ir atkārtotas depresijas epizodes dzīves laikā; bipolāri afektīvi traucējumi; paaugstināts kardiovaskulāro saslimšanu risks; traucēta mātes un bērna kontakta veidošanās; kavēta bērna fiziskā attīstība un augšana; paaugstināts psihisko saslimšanu risks bērnam (biezžāk depresija, ar trauksmi saistītas saslimšanas); agresīva un vardarbīga uzvedība bērnam; sievietes pašnāvība; zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms u.c.

Pētījums "Instrumenta izstrādāšana un validēšana pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanai" tiek realizēts Valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.