„Viņš [Āfrikas cūku mēris] nav bīstams, un tad notiek apstākļu sakritība tāda, ka viņš kļūst bīstams un vajag tikai sākt vairoties,” saka virusoloģe Vaira Īrisa Kalniņa.
Gadījumu, kad vīruss pielāgojas jaunam pārnēsātājam, netrūkst, skaidro virusoloģe, apstiprinot – atšķirībā no, piemēram, putnu gripas vīrusa, Āfrikas cūku mēra genoms ir stabils, un tā mutācijas ir reta parādība, bet ne neiespējama.
„Nekur nav garantijas, ka šī vīrusa populācija jau neeksistē, jo ir jau atklāti vairāki vīrusa veidi, starp šiem ĀCM (Āfrikas cūku mēris) vīrusiem ir dažādi veidi jau atklāti, un tātad tajā populācijā var eksistēt atsevišķi varbūt ļoti reti vīrusa varianti, kuri jau ir spējīgi pārvarēt šo sugu barjeru. (..) Mani vienkārši kā pilsoni uztrauc tā bezatbildīgā mūsu pašu cilvēku izturēšanās pret šo infekciju, pret Āfrikas cūku mēra infekciju, aizbildinoties ar to, ka tas nav bīstams cilvēkiem,” norāda virusoloģe.
Jo plašāka un ilglaicīgāka būs infekcijas izplatība dzīvnieku vidū, jo lielāka iespēja, ka vīruss varētu pārvarēt sugu barjeru, skaidro ārste, uzsverot – arī dažādu vīrusu izplatība tiem neraksturīgā vidē pieaug. „Par hemorāģisko drudžu izplatību, par to, ka viņi izplatās sev neraksturīgās vidēs – viņi ir endēmiski, raksturīgi noteiktām klimatiskām zonām, bet mēs arvien vairāk atrodam, ka viņi izplatās citās klimatiskajās zonās un citi pārnēsātāji pat sāk pārnēsāt,” uzsver Kalniņa.
Klimatiskās pārmaiņas, pie kurām pieskaitāms arī šovasar piedzīvotais mūsu platuma grādiem netipiskais karstuma vilnis, kā arī arvien augošā ceļošanas kultūra – šos speciālisti min kā galvenos faktorus, kāpēc Latvijā un arī visā Eiropā pamazām parādās līdz šim par eksotiskām uzskatītas vīrusinfekcijas.
Starp ziņām par jauniem saslimšanas gadījumiem ar nāvējošu Ebolas vīrusu, regulāri pavīd arī citi nosaukumi, piemēram Gruzijā pēdējo dienu laikā konstatēti jau 12 saslimšanas gadījumi ar īpaši bīstamo Krimas Kongo drudzi. Trīs inficētie miruši un valstī jau runā par epidēmisku uzliesmojumu. Šim tāpat kā daudzām citām vīrusslimībām specifiskas zāles nav un paredzams, ka pārskatāmā nākotnē nebūs.
„Ir īpaši bīstamās infekciju slimības, kur jau no paša sākuma ir zināms, ka nāves gadījumu īpatsvars būs ļoti liels. Pie Ebolas vīrusa slimības letalitāte ir 50 – 90%, lielākoties tik augsta letalitāte ir saistīta ar to, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana nav pietiekami efektīva valstīs, kur šī slimība ir reģistrēta, bet no otras puses, ir zināms, ka pret vīrusu slimībām parasti nav zāles izgudrotas,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciālists Jurijs Perevoščikovs.
Speciālisti skaidro – atšķirībā no bakteriālajām infekcijām, ar kurām veiksmīgi cīnās antibiotikas, vīrusinfekcijas pārāk labi pielāgojas dzīvo organismu šūnu uzbūvei. „Ja mēs lietosim līdzekļus, kas aptur vīrusa vairošanos, viņš būs toksisks vai, vienkāršiem vārdiem sakot, indīgs šūnai. Un tātad indīgs arī organismam, un tāpēc tur ir tā problēma, kāpēc mums šodien ir ļoti maz patiesi darbīgu antivirālo preparātu,” klāsta Kalniņa.
Par spīti pesimistiskajām prognozēm par efektīvu pretvīrusu medikamentu izgudrošanu, speciālisti uzsver – mūsdienās tiek efektīvi ierobežota vīrusu izplatība, un, visticamāk, arī tuvākajā nākotnē veiksmīgāk no pašmāju un arī eksotiskiem vīrusiem pasargās augsta līmeņa sanitārie apstākļi un profilakse, nevis zāles.
