"Jāsaka, ka nekvalitatīvs gaiss mājoklī ļoti būtiski ietekmē cilvēka veselību, tāpēc ir kvalitātes kritēriji gaisam, kuru mēs elpojam," uzsvēra Grīsle. Ārste norādīja, ka šiem rādītājiem: mitrumam, temperatūrai, CO2 rādītājiem, – ir jāseko līdzi.
Piemēram, gaisam jābūt pietiekoši mitram, bet ne ļoti mitram. Ja būs mitrs un silts gaiss, tas būs ļoti labvēlīgs, lai savairotos putekļu ērcītes, savukārt mitrs un vēss gaiss var radīt pelējuma sēnītes vairošanos.
"Katram alergēnam ir tāda iecienīta vide, kurā tas attīstās. Ja mājoklī tāda piemērota vide ir, tad diemžēl risks, ka alergēnu koncentrācija būs augsta, ir ļoti liels," atzina Grīsle.
Elpceļu alerģijas pirmie simptomi ir deguna kņudēšana, tecēšana vai acu asarošana, arī kasīšanās kaklā līdz pat elpas trūkuma lēkmēm. Cilvēks, kurš ir alerģisks, ieejot konkrētā vidē, tūlīt sajutīs simptomus, jo alerģijas nosaka ne tikai ģenētiskie faktori, bet arī vide.
"Konkrētā vidē simptomi attīstās. Labs piemērs ir mājdzīvnieku alerģija. Ja mājdzīvnieku nav, cilvēks pats pat nezina, ka viņam ir šāda alerģija. Tieši to pašu var minēt par pelējumu – pacienti, kas ilgstoši dzīvojuši labvēlīgā vidē, nokļūstot mitrā, vēsā dzīvoklī, sāk izjust simptomus," skaidroja ārste.
Grīsle atzina, ka katram cilvēkam gan alerģisku reakciju cēloņi, gan tas, cik ilgi jāuzturas konkrētajā vidē, lai parādītos simptomi, atšķiras. Taču jebkuru elpceļu alerģiju var kontrolēt, pirmkārt, vēdinot telpas un nekrājot putekļus, īpaši guļamistabā – uz paklāja vai grāmatām, kas nav aiz stikla.
Svarīgi ir arī kontrolēt gaisa mitrumu. Tam iespējams sekot līdzi ar speciālām ierīcēm, kas mūsdienās paliek pieejamākas un lētākas, norādīja neatkarīgā eksperte ēku energoefektivitātes jomā, sertificēta siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektētāja Ilze Dimdiņa.
Viņa skaidroja, ka ideālais relatīvā mitruma rādījums telpās ir no 40% līdz 60%, taču nav jāsatraucas, ja mitrums ir no 30% līdz 70%.
"Ventilācija ir nozīmīga atslēga, lai vidi uzlabotu, lai ēkā neveidotos apstākļi, kuros alergēni labprāt dzīvo un attīstās. Gaisa apmaiņa ir primārais, par ko jādomā. Ja gaisa apmaiņa ir nodrošināta, tad ar relatīvo mitrumu jābūt visam kārtībā," uzsvēra Dimdiņa.
Viņa atgādināja, ka kondicionieris ventilāciju nenodrošina, tas tikai dzen gaisu uz riņķi un to dzesē. Darba vietā nedrīkst būt telpas, kur nav ventilācijas, nav iespējas arī atvērt logus, bet ir tikai kondicionieris. Tādos gadījumos ir jārunā ar darba devēju vai darba drošības speciālistu.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, Higiēnas un arodslimību laboratorijas speciāliste Aneka Kļaviņa atgādināja, ka telpās rodas arī ķīmisko vielu piesārņojums. Pārāk liela ķīmisko vielu koncentrācija gaisā arī rada diskomfortu – acu, gļotādu, elpceļu kairinājumu, klepu.
Ķīmisko vielu piesārņojumu telpās rada sadzīves ķīmija, dažādi kosmētiskie līdzekļi, gaisa atsvaidzinātāji, tajā skaitā ēteriskās eļļas, vīraki.
"Tas viss rada kaut kādu fonu. Tas, ko es mēdzu teikt saviem studentiem – tīrs gaiss nesmaržo ne pēc kā. Tīrība nesmaržo. Tas ir galvenais, kam pievērst uzmanību," uzsvēra Kļaviņa.
Viņa ieteica izvēlēties sadzīves ķīmiju un kosmētiku ar "eko" marķējumu, jo šo produktu ražošanā padomāts ne tikai par ķīmisko vielu koncentrāciju, bet arī par dažādām alerģijām.
