“Dari, cik tu vari – laiku kaut 15 minūtes dienā, lai izstaipītos, taču katrs var atrast. Sevī tomēr ir kaut kas jāiegulda – pievelc saliektu kāju, uztaisi kaķīti un kamieli mugurai, un tā var būt tava lielā vingrošana, un tev ar to pietiek. Nav uzreiz stunda jāvingro, lai cilvēks justos labi,” iedrošina un pamudina Baiba.
Baibas ieteikumi ikkatram
- Apzinies, ka tavs ķermenis ir tavas vienīgās mājas, ar kurām tev būs jāsadzīvo mūža garumā. Savā īpašumā ir jāiegulda.
- Ieklausies savā ķermenī. Izvērtē miega, svara, darba noslodzes un dzīves baudīšanas apjomus savā ikdienā un samēro tos ar savu labsajūtu. Un godīgi atbildi uz jautājumu – vai ES jūtos labi?
- Dari to, kas tev sagādā prieku. Pat, ja iesākumā ir nedaudz jāpiespiež sevi.
- Dari, cik tu vari. Nieka 15 minūtes dienā priekš sevis atrast var ikviens.
- Dzīvo savu dzīvi. Neļaujies salīdzināties ar soctīklu vai šovu zvaigznēm.
- Labākā kustība ir katra nākamā kustība. Vienkārši jākustas un dzīves standarti augs.
- Satiecies un runā ar sev svarīgiem cilvēkiem. Garīgā kultūra ir tikpat nozīmīga kā fiziskā.
- Krāj mazos laimes mirkļus.
Kā jūties savā ķermenī?
“Es nebūšu augstprātīga un neteikšu, ka varu palīdzēt katram un visas problēmas varu atrisināt ar fizioterapiju,” atzina fizioterapeite.
Cilvēkiem dažreiz vajag tikai sarunu un, galvenais, pieskārienu, jo daudziem trūkst šīs bužināšanās un čubināšanās mājās, tad nu viņš samaksā speciālistam naudiņu un saņem vienkārši nepārtrauktus pieskārienus. “Skarbi? Bet tāda ir realitāte”, neierasti tieša ir fizioterapeite.
Viņa daudz runā par vecumu un nāvi, par cienīgu gatavošanos savām derīguma termiņa beigām, jo tādas nu neizbēgami pienāks katram. “Mans fizioterapeita piedāvājums ir paskatīties uz dzīvi citādi”, spriež Baiba. “Mēs savā ķermenī esam piedzimuši, un mums tajā būs arī jānomirst. Nu tad padomājam – kā mēs tajā jūtamies? Kā mēs domājam – cik stundas mums būtu jāstrādā un cik jāatvēl miegam? Vai mēs labi jūtamies ar 70 kilogramiem? Un kā mēs jūtamies ar 130? Un kā es jutīšos, kad man būs 85 gadi? Vai es varēšu sev dibenu noslaucīt, vai to darīs kāds cits? Tā ir realitāte, es esmu strādājusi pansionātā un zinu, ka kustība ir ieguldījums sevī, savās beigās”.
Pilnu sarunu ar fizioterapeiti Baibu var lasīt šeit.
