"Protams, medū ir ļoti daudz bioloģiski aktīvu un daudz vērtīgu vielu, tie ir tiešām gan minerāli, gan antioksidanti un ļoti daudzas veselību potenciāli uzlabojošas vielas.
Jāuzsver gan pašā sākumā, ka augstas kvalitātes pētījumu ar cilvēkiem, pēc kuriem mēs varētu tiešām izdarīt slēdzienu, ka medum ir šāds efekts, ir gauži maz," skaidroja Meija.
Līdz ar to no zinātniskā viedokļa vairāk tiek runāts par medus potenciālu, nevis absolūti pierādītu efektu, viņa uzsvēra.
Interesanti, ka viens no medus pētniecības laukiem, lai gan medus satur kalorijas un cukuru, ir tieši medus iedarbība uz aptaukošanos un ar to saistītajām slimībām.
"Pats svarīgākais, par ko ārsti domā, domājot par medu, ir ietekme uz cukura regulācijas un kompensācijas rādītājiem cukura diabēta pacientiem, jo tādu tiešām ir ārkārtīgi daudz. Kaut arī profilaktiski ir ideja, ka medus varētu aizsargāt no cukura diabēta attīstības, tomēr tiem cilvēkiem, kuriem jau ir cukura diabēts, ir ļoti jāuzmanās, jo medus var negatīvi ietekmēt cukura rādītājus," uzsvēra Meija.
Tāpat tiek pētīta medus potenciāli pozitīvā iedarbība uz nervu šūnām. Atsevišķi pētījumi liecina, ka, iespējams, medum ir arī probiotiskas īpašības, ka tas satur gan labās baktērijas, gan vielas, kas veicina labo baktēriju veidošanos zarnu traktā.
Runājot par medus lietošanu ikdienā, Meija skaidroja, ka nav tādas vienas konkrētas devas, kas būtu ieteicama.
"Deva nav noteikta. Arī te pētījumi un diskusijas ir bijušas no pieciem gramiem līdz pat 25 gramiem – ir jāskatās kopējā cilvēka veselības kontekstā.
Protams, viena, divas karotītes dienā varētu būt ieguvums ar ļoti maziem riskiem," viņa ieteica.
Meija arī atgādināja, ka karsēšana un medus cepšana mainīs medus ķīmisko sastāvu, ko vairs nevarēs uzskatīt par veselīgu.
"Piemēram, klasiskās Ziemassvētku medus piparkūkas, kur ir ļoti augsta temperatūra, tur veidojas vielas, kas ir nelabvēlīgas, kas ir kaitīgas. Ja reizi gadā mēs to medu cepam, tas nekas, bet, ja tas ir regulāri, jo arī, grilējot gaļu, izmanto medu, tad medus noteikti vairs nebūs veselīgs," viņa skaidroja.
Savukārt par to, kā tieši medu izvēlēties, biškopim Guntim Melnim bija viens padoms – medu vajag pagaršot. "Bieži ģimenē tēvam, mātei un bērnam garšo atšķirīgs medus, gan pēc izskata, gan pēc smaržas, gan pēc garšas," viņš ieteica.
Biškopis dalījās pieredzē, ka bērniem, piemēram, vairāk patīk rapšu medus, jo tā garša nav tik uzbāzīga, ir vairāk neitrāla.
Savukārt bitenieks Jānis Pentjušs uzstāja, ka medus jāizvēlas ar pēc iespējas lielāku ziedu daudzveidību, bet monoflorais medus, proti, no vienas augu sugas ziediem tapušais, neesot tik vērtīgs. Tam gan ne līdz galam piekrita Melnis, norādot, ka tīram viršu, rapšu, griķu medum arī ir savas unikālās īpašības.
"Protams, es piekrītu, ka, ja mēs runājam par savu organismu, par vielām, kas mums ir nepieciešamas, tad ir vajadzīga šī daudzveidība, dažādu ziedu medus, bet ar konkrētu ziedu medu mēs arī varam panākt efektu. Piemēram, griķu medus ir ļoti spēcīgs medus attiecībā uz mūsu gremošanas sistēmu, uz to pašu skābes samazināšanu," viņš skaidroja.
