Lai Latvijas iedzīvotājs inficētos ar Ebolas vīrusu, ir jānotiek ārkārtīgai un ļoti maz ticamai apstākļu sakritībai. Galvenais priekšnoteikums – doties uz kādu no infekcijas skartajām valstīm Rietumāfrikā, turklāt nonākt tiešā saskarē ar slimu cilvēku vai inficēta dzīvnieka gaļu.
Šobrīd slimība skārusi četras Āfrikas valstis. Pāris gadījumu reģistrēti Nigērijā un Mali, tomēr vissmagāk skartās valstis ar simtiem saslimušo un mirušo ir Gvineja, Libērija, bet jo īpaši Sjeralleone. Tur slimība ir nonākusi pat galvaspilsētā Frītaunā un stāvokļa stabilizācijai tiek iesaistīti šīs valsts bruņotie spēki. Bet ielās informatīvo kampaņu veic brīvprātīgie. Rakstīt un lasītprasmes trūkums, kā arī ierobežota piekļuve plašsaziņas līdzekļiem traucē efektīvi informēt iedzīvotājus par briesmām un prevenciju. Tomēr šīs valstis ir ārkārtīgi rets galamērķis ceļiniekiem no Latvijas, turklāt arī tajās slimība vairāk raksturīga mazattīstītajiem lauku rajoniem.
Ja tomēr noticis ļaunākais, tad no brīža, kad parādās pirmie simptomi, līdz slimības beigām paies aptuveni 10-12 dienas. Lielākajā daļā – līdz pat 90% pacientu – šajā laikā iestājas nāve. Labākais, ko viņi var darīt – pasargāt no infekcijas līdzcilvēkus un tuviniekus.
Kaut neliels, tomēr pastāv risks nonākt vienā lidmašīnā ar inficētu personu. Tas obligāti nenozīmē saslimšanu, tomēr tiksit brīdināts un sāksies liktenīgā atskaite - 21 inkubācijas perioda diena.
„Ja kāds tomēr būs reģistrēts, braucot skartajā reisā, būs apzināti un brīdināti. Galvenais būt brīdinātam. 21 diena, kad veic novērošanu. Ja gadījumā parādās, arī mūsu dienests brīdināts, un diagnozi būs iespēja uzstādīt uzreiz,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Latvijā nav nevienas laboratorijas, kuras bioloģiskās drošības līmenis ļautu strādāt ar Ebolas vīrusu. Taču vīrusa testu sadarbības ietvaros veiks diennakts laikā atbilstošās laboratorijās citās Eiropas valstīs. Ebolas vīrusa slimnieks savukārt nonāktu Latvijas infektoloģijas centrā īpaši aprīkotā izolatorā. Praktiski iespēja inficēties ir tikai ceļotājiem un personām, kas uzturas slimības izplatības areālā. Arī jūrniekiem, kuru kuģi piestāj šo valstu ostās, jo īpaši, ja netiek ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi.
Drīzāk teorētiskas iespējas inficēties būtu militārpersonām no Latvijas. Taču, kamēr saglabājas epidemioloģiskie riski, mūsu karavīri Libērijā neatgriezīsies, savukārt Mali aizdomīgie gadījumi reģistrēti tālu no mūsu militārpersonu dislokācijas vietas.
Ebolas vīruss nav ārstējams, tomēr negaidīts pavērsiens noticis Savienotajās Valstīs. Amerikāņu ārsts, kā arī misionāre no ASV inficējās ar vīrusu Libērijā. Ņemot vērā slimības augsto letalitāti, tika pieņemts lēmums riskēt un ievadīt eksperimentālu serumu. Pacientu stāvoklis nule šķiet stabilizējies, tomēr pagaidām pāragri secināt, vai serumā esošās antivielas palīdz organismam uzveikt slimības izraisītāju, vai arī tikai paildzinājušas slimības gaitu.
„Tiktāl zināms, ka diviem cilvēkiem, kas saņēmuši jaunās zāles, klājas labi. Vīrietim, kurš pirmais saņēma zāles, bija pārsteidzoši laba atbildes reakcija. Tas ir ļoti neparasti, tādēļ pagaidām grūti veikt secinājumus. Arī otrai pacientei – sievietei – stāvoklis ir labs. Tomēr mēs nezināsim, vai šīs zāles ir efektīvas, iekams tās nav atbilstoši pārbaudītas klīniskajos eksperimentos, kur daļa pacientu saņem zāles, bet otra daļa - saņem placebo vai nesaņem neko,” klāsta Hārvardas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Toms Solomons.
Vairākas valstis, kuru lidostās nonāk pasažieri no slimības skartās Āfrikas daļas, ieviesuši papildu drošības pasākumus, tostarp pasažieru temperatūras monitorēšanu. Latvijā kas tāds notika SARS globālās izplatības laikā, maz ticams, ka to nāksies atkārtot Ebolas vīrusa reģionālās epidēmijas dēļ.
