Ekspedīcijas dalībnieki pēc signāla izretinājušies 100 metru zonā, dodas no krasta līdz kāpām, pa ceļam baltajos maisos savācot visu, kas izmests. Nekādi brīnumi nav sastopami – ja nu vienīgi kāds televizors vai ledusskapis.
"Pudeles, izsmēķi, papīri, pat ogles, ķieģeļu lauskas – viss, ko cilvēki izmetuši. To, kas dabas radīts – neaiztiekam," stāsta ekspedīcijas dalībnieks Gunārs Eniņš.
Atkritumu monitoringa laikā vides aktīvisti secinājuši, ka aizvien vairāk gan jūrā, gan krastā atrodami plastmasas atkritumi, un tas cilvēcei draud ar tālejošām sekām. "Plastmasas piesārņojums ir tas, kāpēc jūras atkritumi ir nokļuvuši starp top5 pasaules okeāna vides problēmu starpā, lai, cik mums tie liktos nevainīgi," skaidro Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Šobrīd plastmasas atkritumi veido 60% no kopējā piesārņojuma. Plastmasa sadaloties, atdod jūrai atpakaļ visas bīstamās ķīmiskās vielas, kas tās ražošanas procesā ir ieguldītas.
"Plastmasa noārdoties kļūst par mikroplastiku, un caur zivīm un putniem nonāk mūsu vakariņu galdos. Tas nozīmē, ka mēs apēdam katru mūsu izmesto pudeli vai alus korķīti," dabas ironiju atklāj Ulme.
Pēc ANO vides programmas protokola visi atkritumi sadalīti 80 kategorijās, bet šogad nolemts dalīt vēl detalizētāk - 255 kategorijās. Tas darīts tādēļ, ka būtiski svarīgi ir noteikt piesārņojuma avotus. Baltijas jūras pludmaļu atkritumu monitoringa rezultāti būs zināmi pēc ekspedīcijas beigām 28.jūnijā.
