Nelielai daļai cilvēku pēc vakcīnas saņemšanas pret Covid-19 parādās paaugstināta temperatūra, kaulu laušana, sāpes locītavās, iespējams, arī slikta dūša vai galvassāpes. Pavisam niecīgam skaitam parādās vēl kādas citas blaknes.
Cilvēka organisma reakcija uz vakcīnām pret Covid-19 ir ļoti dažāda. Vieniem nav nekādu blakņu, bet citiem ir. Piemēram, Agris ir vakcinējies ar “Pfizer” vakcīnu.
“Blaknes bija, bet tās nebija lielas. Varbūt nedaudz piefantazētas. Biju tāds sapņaināks tajā dienā. Nākamajā rītā un pa nakti šķita, ka slāpa vairāk. Gribējās padzerties,” stāstīja Agris
Tikmēr Ilzei organisma reakcija uz vakcīnu bijusi krietni smagāka nekā Agrim.
“Vakcinējos ar “Moderna” vakcīnu. Pēc pirmās devas bija mazliet paaugstināta temperatūra, bet tas netraucēja pildīt darba pienākumus. Ļoti optimistiski gaidīju otro devu, jo šķita, ka jutīšos tikpat labi. Diemžēl pēc otrās devas kā ar nazi sākās 38,9 temperatūra, tā pusotru dienu mājās nogulēju. Visu dienu guļu, pamostos uz 15 minūtēm un atkal uzreiz guļu,” sacīja Ilze.
Eksperti stāsta, ka paaugstināta temperatūra, kaulu laušana, sāpes locītavās, iespējams, arī slikta dūša vai galvassāpes, ir sagaidāmas reakcijas. Šādas reakcijas ir ne tikai pēc vakcīnām pret Covid-19, bet arī no daudzām citām.
“Vīrusa vektora vakcīnām, kas ir “AstraZeneca” un “Jansen”, reakcijas būs vairāk pēc pirmās devas saņemšanas un jaunākiem cilvēkiem vairāk nekā cilvēkiem gados. Savukārt ziņnešu vakcīnām, kas ir “Moderna” un “Pfizer” vakcīnas, šādas reakcijas vairāk būs pēc otrās devas saņemšanas. Jaunākiem cilvēkiem vairāk,” skaidroja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Ņemot vērā, ka daļai cilvēku pēc vakcīnas saņemšanas ir organisma pretreakcija, bet citiem nav, var rasties jautājums, vai tas neliecina par to, kā tad katra mūsu organisms varētu reaģēt Covid-19 saslimšanas gadījumā.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Zavadska norādīja, ka tam nav pierādījumu: “Nevarētu tā teikt, ka tam, kuram sagaidāmās reakcijas ir ļoti izteiktas, ir labāka aizsardzība, augstāka imunitāte nekā tam, kuram nav vispār nekādu simptomu pēc vakcīnas saņemšanas.
Arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs uzskata, ka nevar likt vienādības zīmi starp reakciju uz vakcīnu un to, ka līdzīgā veidā cilvēka organisms reaģēs, saslimstot ar Covid-19.
“Kā to vispār varētu konstatēt, ka ir līdzīgi vai atšķirīgi? Tikai tā, ja cilvēks ir pārslimojis un pēc tam vakcinējas un tad skatās, vai ir kaut kas līdzīgs vai nav. Es neredzu īstu pamatojumu, kāpēc lai būtu reakcija līdzīga. Turklāt vakcīna mums jebkurā gadījumā nevar izraisīt ilgstošu saslimšanu, ciklotīnu vētras un visu pārējo,” sacīja pētnieks.
Speciālisti aicina iedzīvotājus noteikti ziņot, ja pēc vakcīnas saņemšanas ir parādījušās jebkādas sagaidāmās reakcijas vai blaknes. Šie dati ir ne vien svarīgi, lai sabiedrību informētu par to, kas tad īsti viņus sagaida pēc vakcinācijas, bet arī lai veiktu tālākus, dziļākus pētījumus.
