Uztura bagātinātāji – sezonāls pirkums
Aptaujātie aptieku pārstāvji LSM.lv apliecināja, ka uztura bagātinātāji ir iecienīts produkts, kas īpaši pieprasīts ir no rudens līdz pavasarim. Turklāt interneta aptiekās cilvēki uztura bagātinātājus pērk naskāk nekā klātienē.
Uzņēmuma “BENU” e-aptiekā uztura bagātinātāji ir īpaši populāri – tie sasniedz gandrīz pusi no visa pārdošanas apjoma, atzina uzņēmuma pārstāve Agnija Greiziņa. Savukārt klātienē cilvēki uztura bagātinātājus pērk ievērojami mazāk. Greiziņa šo atšķirību skaidroja ar to, ka klātienē klienti lielākoties nāk pirkt recepšu medikamentus, kā arī dažādas zāles un medicīnas ierīces, kas nav pieejamas pārdošanā internetā. Šobrīd aptiekā vispopulārākie ir D vitamīna produkti, kam seko multivitamīni un zivju eļļas produkti (Omega-3).
Ziemā patērētāji priekšroku dod imunitāti stiprinošiem uztura bagātinātājiem, savukārt vasarā – produktiem aktīvam dzīvesveidam, piemēram, magnija produktiem locītavu un sirds veselībai.
Uztura bagātināji veido arī vairāk nekā trešdaļu no “Mēness aptiekas” interneta veikala pirkumiem, kā arī 15 % no klātienē iegādātajiem. Aptiekas pārstāve Līga Ribkinska apliecināja, ka pieprasījums pēc tiem ir sezonāls – uztura bagātinātāju patēriņš aug līdz ar rudens iesākšanos līdz pat vēlam pavasarim. Šīs aptiekas klāstā populāri ir kompleksie vitamīni, minerālvielas, mikroelementi un arī atsevišķi, piemēram, C, D un B grupas vitamīni.
Tikmēr internetaptieka.lv dati liecina, ka 40% no visiem pirkumiem ir uztura bagātinātāji. Nedaudz mazāk cilvēki tos pērk vasarā, taču pieprasījums visa gada garumā ir gandrīz vienāds.
Savukārt “Apotheka” aptiekās uztura bagātinātāji veido vidēji 12–20% no kopējā pārdoto preču skaita. Arī te pieprasījums pēc šīm medikamentiem lielākoties aug rudenī un ziemā. “Apotheka” valdes locekle Nora Krauja norādīja, ka pandēmijas laikā bija audzis pieprasījums pēc D vitamīna, kā arī uztura bagātinātājiem miegam un nervu sistēmas stiprināšanai.
Izvēle – ne vienmēr saprātīga
Taču patērētāji sev nepieciešamos uztura bagātinātājus ne vienmēr izvēlas saprātīgi. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa novērojusi, ka dažkārt cilvēki ar uztura bagātinātāju palīdzību cer atrisināt problēmas, kas varbūt nemaz nepastāv, vai tādas, ko ar šo preparātu lietošanu nemaz nav iespējams atrisināt.
“Reizēm uztura bagātinātājiem tiek dota priekšroka pār zālēm, kļūdaini domājot, ka tie ir “nekaitīgāki” un palīdzēs tikpat labi kā zāles, līdz ar ko zāļu lietošana tiek pārtraukta vai ir neregulāra,” stāstīja Sviestiņa.
Lai arī cilvēkiem mēdz būt cerība, ka šādi tiks stiprināta imunitāte, lietderīgāk būtu pievērst lielāku uzmanību kustībām svaigā gaisā un izvēlēties labāku un pilnvērtīgāku uzturu, atzina farmaceite.
Līdzīgās domās ir arī ķīmiķe un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedrā Irina Kazuša. Viņa uzsvēra, ka patvaļīgai uztura bagātinātāju lietošanai ir nepieciešamas pietiekamas teorētiskās zināšanas, nevis paļaušanās uz reklāmās solīto.
“Jebkura viela tieši vai pastarpināti ietekmē cilvēka vielmaiņu. Ja paša zināšanas nav pietiekamas, tad jākonsultējas ar speciālistiem vai informācija jāmeklē nopietnos literatūras avotos,” pauda Kazuša.
Ķīmiķe skaidroja, ka jebkurš bioķīmiskais process šūnās ir izejvielu pārvēršanās par produktiem, kas savukārt kļūst par izejvielām nākošajiem procesam: “Palielināt atsevišķu molekulu koncentrāciju nav jēgas. Bioķīmiskās reakcijas kļūst iespējamas tikai tad, ja arī citas molekulas ir optimālās koncentrācijās. Lietojot uztura bagātinātājus, tiek palielinātas atsevišķu molekulu koncentrācijas, salīdzinot ar šūnās esošajām. Taču tas neveicinās pārējos vielmaiņas procesus.”
Otrs gana būtisks iemesls, kāpēc tā rīkoties nevajadzētu, ir tas, ka daļu vitamīnu un citu bioķīmiski aktīvu molekulu spēj sintezēt arī mūsu pašu šūnas.
“Ja šūnā sintezētās molekulas tiek papildus uzņemtas ar uztura bagātinātājiem, tad nav izslēgts, ka šūna pārstās šīs molekulas sintezēt pietiekamā daudzumā,” brīdināja ķīmiķe.
Viņa arī piebilda, ka tādā gadījumā cilvēkam jāsaprot – vai viņš visus reklamētos uztura bagātinātājus ir plānojis lietot visu mūžu vai tomēr parūpēties par savu veselību.
Uztura bagātinātājus patvaļīgi lietot nedrīkst. Pārlieka vitamīnu lietošana var izraisīt arī dažādas veselības problēmas. Pirmkārt jau hipervitaminozi jeb patoloģisku stāvokli, kas rodas no pārmērīgas kāda vitamīna preparātu lietošanas un bojā aknas un nieres.
Taču vēl var izcelt arī atsevišķu vitamīnu ietekmi tad, ja to organismā par daudz. Piemēram, C vitamīns var izraisīt dažādus gastroeneteroloģiskus traucējumus – caureju, krampjus un sliktu dūšu.
Tikmēr paaugstināta B3 vitamīna klātbūtne organismā var veicināt augstu asinsspiedienu un negatīvi ietekmēt aknas, pārforsēšana ar B6 – radīt neiroloģiskus traucējumus, bet pārlieks B9 daudzums organismā var samazināt ķermeņa imunitāti.
Arī par daudz D vitamīna nāks tikai par sliktu – novest pie svara samazināšanās, aritmijas, celt kalcija līmeni asinīs, kas savukārt nodarīs kaitējumu dažādiem mūsu ķermeņa orgāniem.
Ar pilnvērtīgu uzturu bez vitamīniem var iztikt
BKUS eksperte Sviestiņa uzsvēra, ka cilvēkam, kas ēd pilnvērtīgu uzturu, lielākoties vitamīni nebūs vajadzīgi:
“Ja tie ir pacienti ar kādām noteiktām saslimšanām, kā rezultātā kaut kā varētu iespaidot arī viņu uzņemto uzturu, tad te noteikti būtu jākonsultējas ar ārstējošo ārstu.
Veģetāriešiem un vegāniem, ja viņi jau nav ar pieredzi šajā jomā un nav izveidojuši sabalansētu ēdienkarti, jo te patiešām varētu būt situācijas, kad netiek kaut kas uzņemts pienācīgā daudzumā, ieteiktu konsultēties ar dietologu vai diētas ārstu.”
To, kādu vitamīnu cilvēkam trūkst, ātri un ērti var noskaidrot, veicot asins analīzes. Tās veic vairākas laboratorijas Latvijā un to aptuvenā cena ir ap 50 eiro.
Savukārt par tālāku uztura bagātinātāju lietošanu noteikti jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu.
Multivitamīniem – jā vai nē?
RSU eksperte Kazuša gan minēja, ka lielas slodzes gadījumā vai ziemā, kad mazāk pieejami sezonālie augļi un dārzeņi, multivitamīnu kompleksi, minerālvielas un D vitamīns to skaitā, būtu viens no risinājumiem uztura uzlabošanai.
Taču viņa arī uzsvēra, ka dažu komplekso vitamīnu vai minerālvielu koncentrācijas ir 100% no dienā nepieciešamās devas: “Ņemot vērā, ka daļa no šīm vielām tiek uzņemtas ar uzturu, tas nozīmē, ka ir iespējama pārdozēšana.”
Multivitamīnu kompleksus ar skepsi uzlūko BKUS klīniskā farmaceite Sviestiņa, jo pierādījumos balstītā zinātniskā literatūrā neparādās pietiekami pierādījumi šo uztura bagātinātāju lietošanai un efektivitātei: “Gluži pretēji, kopš multivitamīnu un minerālvielu kompleksu ražošanas pirmsākumiem ASV pagājušā gadsimta 40. gados tos pavada diezgan lieli skandāli saistībā ar cilvēku maldināšanu, tiem piedēvējot neesošas īpašības. Viena no pirmajām tiesvedībām šajā jomā bija ASV, kur ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ar vienu no multivitamīnu ražotājiem tiesāti par nekorektas informācijas sniegšanu patērētājam.”
Sviestiņa arī uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, vai izvēlētais uztura bagātinātājs vispār ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā,
kā arī nepieciešams iepazīties ar informāciju uz šo medikamentu iepakojuma, lai redzētu, vai izvēlētajam uztura bagātinātājam vispār ir minētas kādas veselīguma norādes.
“Te nebūtu jāpaļaujas tikai uz reklāmu, kas reizēm mēdz būt arī maldinoša,” viņa teica.
