Latvijā atkal pieejamas valsts apmaksātās gripas vakcīnas riska grupām, taču mazi bērni, grūtnieces un sirmgalvji vakcinēties nesteidzas. Ārsti aicina nenovērtēt par zemu šo vīrusu, jo pērn reģistrēti 16 nāves gadījumi no gripas raisītām komplikācijām.
Infektoloģijas centra vakcinācijas kabineta ārste Irēna Anna Damberga novērojusi, ka tieši pēdējā laikā, kopš par gripu daudz stāsta presē un televīzijā, uz kabinetu nāk vairāk cilvēku. Aktīvi vakcinējas pensionāri.
Ārste uzskata, ka daudz nepatīkamākas par pašu izslimoto gripu ir komplikācijas, kas seko pēc tam, un tās var būt ne tikai plaušu karsonis vai sirds mazspēja.
“Vājums, darba spējas nav, temperatūras arī nav, analīzes kārtībā, bet veģetatīvā nervu sistēma ir sagrauta. Gripa ir nepatīkama pēc tam,” brīdina ārste.
Lai gan bērni līdz divu gadu vecumam tiek vakcinēti bez maksas, bet grūtnieces un sirmgalvji par puscenu, iedzīvotāji šo iespēju izmanto kūtri. Vakcinēts mazāk nekā viens procents no riska grupas, kamēr citviet Eiropā pat 30 procenti. Šogad vakcīnu ražotāji ar sastāvu ir trāpījuši, jo tieši šos vīrusa tipus Pasaules veselības organizācija prognozēja. Turklāt gripas apakštipu šogad ir vairāk nekā pērn.
“No 10 paraugiem pie mums ir trīs A tipa, pārsvarā H3N2, un divi B tipa,” stāsta Damberga.
Infektoloģijas centrā jau ārstējas vairāki gripas slimnieki. Epidēmijas apmērus gripa sasniegs mēneša laikā, ne ātrāk.
Lielākajā daļā gadījumu gripu ārstē mājās ar zālēm. Tikai pašos smagākajos gadījumos pacientus nogādā slimnīcā. Pērn gripa kā nāves cēlonis apstiprināta 16 pacientiem, neviens no upuriem nebija vakcinēts. Turklāt viņi visi vērsušies pie ārsta novēloti, stāts Infektoloģijas centra galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle.
Daktere Rozentāle uzskata, ka saslimstot jāzvana ģimenes ārstam nekautrējoties. Epidēmijas laikā mājas vizītes arī pieaugušajiem apmaksās valsts. Un, pēc iespējas ātrāk uzsākot ārstēšanu, izdosies izvairīties no daudz smagākām sekām.
