Pērtiķu bakas ir radniecīga saslimšana pasaulē jau zināmajām bakām, kuras Pasaules Veselības organizācija par uzvarētu slimību atzina 1980. gadā. Stāsts par pērtiķu bakām izplatās strauji. Infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Vīksna skaidroja – slimībai raksturīgie pūslīši, kas rada draudīgu vizuālo tēlu, un fakts, ka slimība ir daudziem nezināma un jauna, palīdzējis tai kļūt tik populāri apspriestai.
“Raugoties no teorētiskā infektoloģijas viedokļa, šī slimība ir ne sevišķi kontagioza (lipīga), ja salīdzina ar gripu vai kovidu.
Bet mulsinoši ir tas, ka šie daži simti saslimušo ir ar klīniskām pazīmēm un šobrīd izskatās – ar diezgan izteiktām riska grupām. Un, kad infekciju slimības izmanās izvēlēties sev kādu vājo cilvēku grupu, tas var būt bīstami, īpaši šai cilvēku grupai,” skaidroja Vīksna.
Bez piesardzības neiztikt
Taču jebkurā gadījumā fakts, ka slimība neparastā daudzumā pēkšņi parādījusies, noteikti nav atstājams bez uzraudzības, tādēļ piesardzība un aktīva slimības izplatības uzraudzība noteikti ir nepieciešama. Taču jāsaprot, ka slimību attīstīšanās, mainīšanās un pielāgošanās ir normāla slimību un organismu savstarpējās sacensības daļa. Un pasaulē ir virkne slimību, kuras ir vēl izplatītākas par jau minēto pērtiķu baku vīrusu.
“Par [pērtiķu] bakām – šobrīd mēs runājam par dažiem simtiem cilvēku ierobežotā grupā, tad, piemēram, Rietumnīlas drudzis, kas tikpat daudzās valstīs ir – tur ir vismaz 200 000 tūkstoši cilvēku [inficējušies]. Un es nemaz nerunāju par malāriju, ar kuru katru gadu nomirst 500 000 un slimo miljoniem. Tā kā tās atšķirības ciparos ir, bet vērīgiem ir patiešām jābūt,” atzina Vīksna.
Bez jau minētajām pasaulē plosās vēl daudzas citas slimības. Piemēram, infekcijas slimības, kas var skart cilvēku, ir apmēram 1500, un liela to daļa pie cilvēkiem nonākusi, pārvarot sugu barjeru. Vīksna uzskata, ka šī sugu barjeras pārvarēšana pēdējā laikā kļuvusi īpaši aktuāla.
“Man liekas, ka šobrīd ir vairāk radīti tam apstākļi – dzīvnieki tiek padzīti, reizēm viņiem tiek izmainīti normālie dzīves apstākļi un viņiem ir jādodas prom, jāmeklē jaunas teritorijas. Un vēl kas notiek – piemēram, Rietumnīlas drudzi agrāk izplatīja noteiktas moskītu sugas, bet tagad ir parādījušies dati, ka, piemēram, arī ērces var pārnēsāt pie noteiktiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka visi meklē sev to izdzīvošanas vietu, un arī cilvēks, bet cilvēks patiesībā novājinās, jo mēs daudz ilgāk dzīvojam un organismā notiek izmaiņas, kas ne vienmēr ir uz labo pusi,” stāstīja Vīksna.
Ko mācījušās slimnīcas
Šie visi faktori, kopā ņemti, rada apstākļus, kuros dažādām slimībām ir vieglāk attīstīties. Covid-19 pandēmija mums parādījusi, ka infekcija var pārņemt pasauli un nodarīt milzu postu. Tostarp slimnīcās, kur tās ienākšana var apdraudēt mediķus un visus citus pacientus, kuri jau tā ir novājināti.
Latvijas lielākā slimnīca, kuras viens no lieliem darbības profiliem ir infekciju slimību apkarošana, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Tās paspārnē ir arī specializētais Latvijas Infektoloģijas centrs. Šīs slimnīcas infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs Māris Liepiņš skaidroja, ko slimnīcas un konkrēti Austrumu slimnīca ir mācījusies no kovida pandēmijas, lai potenciālām nākotnes infekcijām mēs būtu gatavi vēl operatīvāk un vēl labāk:
“Sapratām to, ko mēs esam mācījušies savulaik, – ka ar tām zināšanām medicīnā bieži vien ir krietni par maz.
Sākotnēji valdīja liela neziņa par kovidu – ko īsti darīt, kā ģērbties un tamlīdzīgi.”
Tomēr pieredze nu ļauj teikt, ka vismaz slimībām, kas potenciāli varētu līdzināties Covid-19, slimnīcas ir gatavas: “Es tagad teiktu, ka līdzīga tipa infekcijām mēs esam samērā gatavi. Lielākais izaicinājums vienmēr būs tas, ka mēs nezinām, kas mūs gaida nākotnē, jo vīrusu pasaule ir daudz vecāka nekā mēs, baktēriju pasaule ir vecāka nekā mēs, viņi ir daudz gudrāki par mums. Kā mēs pielāgosimies un vai esam gatavi, ka vienā skaistā dienā mums atkal būs nenormāli daudz pacientu – mēs to nevaram paredzēt. Bet mēs varam ātri mobilizēties, mēs spējam to, ko medicīna zina par infekcijām – mēs zinām to izplatības ceļus, mēs zinām, kā būtu jāpasargā sevi un citi pacienti atkarībā no šī izplatības ceļa, kas arī var mainīties.”
Tas viss liek aizdomāties par to, ka jebkurā brīdī varam saskarties ar jaunām pandēmijām, kas var rasties no vēl nezināmiem patogēniem, kā arī uzkundzējoties jau zināmiem un starp mums sen dzīvojošiem.
Iedzīvotājiem viedokļi par slimību riskiem dažādi
Latvijas Radio devās Rīgas ielās, lai noskaidrotu vai Covid-19 pandēmijā gūtā pieredze likusi skatīties uz slimību pasauli ar lielāku pietāti. Viedokļi ir dažādi.
“Pēc visa šī kovida es cenšos būt piesardzīgāka. Uzreiz saprotams, ka telefons arī jādezinficē pēc kāda konkrēta perioda. Vienkārši esi kaut cik piesardzīgs, negrābsties visu laiku gar transporta stabiem, pēc tam neaiztiec savu seju vai kaut ko tādu. Tu jūti, ka vajag masku uzvilkt, tad uzvelc, tā tomēr pasargā,” pauda viena no aptaujātajām iedzīvotajām.
“Es tagad neuztraucos par citiem vīrusiem. Man patīk tāpat dezinficēt rokas, bet, piemēram, vilkt masku ikdienā – to es tomēr nedaru,” atzina cits iedzīvotājs.
“Man bail no vīrusiem nav, ja saslimšu, tad saslimšu. Es cenšos uzturēt sev labu imunitāti, reizēm nomazgājos vēsākā ūdenī vai arī lietoju papildus vitamīnus, lai saglabājas laba veselība,” uzskata cits aptaujātais.
“Nē, es nebaidos šobrīd. Es lasu vairāk informāciju par vīrusiem ne no laikrakstiem, bet vairāk cenšos uzzināt patiesos faktus par lietām. Man liekas, ka tā es esmu mainījusi savu skatījumu. Varbūt vairāk izglītoju sevi par to, kas ir apkārt,” sprieda cita uzrunātā.
Infektoloģe: Jāsargā sevi ikdienā
Tikmēr infektoloģe Vīksna uzskata – pērtiķu bakas, kas šobrīd guvušas tik lielu popularitāti, neradīs nepieciešamību atjaunot baku vakcināciju. Arī kopumā Latvijas vakcinācijas kalendārs ir salīdzinoši labs un neatliekami papildinājumi tur neesot nepieciešami. Tomēr svarīgi, lai šajā kalendārā iekļautās vakcīnas tiktu ievadītas. Turklāt – svarīgi censties pasargāt sevi arī ikdienā – kā ceļojot, tā arī šeit pat Latvijā.
“Kādreiz man saka – es tur no lauku tantes nopērku oliņas un tās ir tik labas. Es zinu, ka mums te guļ [slimnieki] no lauku tantes oliņām ar salmenolozi. Jo tur tās kontroles nav,” sacīja Vīksna.
Proti, labāk uzturā lietot produktus, kuri ražoti, pakļaujoties rūpīgām pārbaudēm, jo tas vismaz samazina dažādu vēdera vīrusu un citu slimību risku.
